22. Aprīlis 2005

• 22.4.05 20:43
• es, protams, gribētu pažēloties, ka man nav par ko pažēloties, bet man IR! IR, kad es saku. kolēģi muļķi. un darbā jāstrādā, un diena par īsu, un no paša rīta aplējos ar kafiju. un peldēšanā viena man visu laiku virsū peldēja kājas kūļādama, un izcepu gaļu un tad stikla traukam uzmetu virsū pannas vāku, stikli pa visu virtuvi, un gaļa jāmet ārā. nākamreiz izmetīšu pirms cepšanas. un stikla trauks jāpērk vietā. un kurpītes ar bantītēm un saitītēm man nav, tāpēc, ka bantītes par īsu.es jau varētu piesiet bantītēm galā striķīšus, bet nesiešu. iespītēšos un nesiešu. un cietīšu. skaisti cietīšu. un manikīra man nav. un pie friziera jāiet. un slinkums. un vēl es, protams, gribētu, lai visi mani mīl. ļoti. bet viņi, maitas, nemīl. vai vismaz nemīl pietiekami, nu, man tā liekas.
  
  bet citādi visādi man iet labi.
• 20 rakstair doma

• 22.4.05 20:43
• P.S. un vēl es esmu palikusi baigi žultainā. man liekas, kāds ar mani spēlējas. un es izspēlēju ar citiem ļaunus jokus. tādus, kādus es nekad nespēlētu. un tad man ir žēl. un tad es lūdzos piedošanu. nez kāpēc, man vajag domās izlūgties piedošanu. un tad es jūtu, ka atlaižās. nu ja, jums jau arī noteikti tā ir gadījies.
  ir tā, it kā viens mani ar milzu menti iemaisītu visādās nepatikšanās. tikko vienas beidzas tā nākamās sākas.
• 14 rakstair doma