24. Jūnijs 2004

• Par raganīgo, par patiesību, par vētru bez lietus un par darbadienu
• 24.6.04 15:01
• Par patiesību. Vakar pukstot stāstu par beļģi dzīvžogā klusībā cerēju, ka manī ir vēl kādas neatklātas, īsteni raganīgas un baisas dzīles, par kuru eksistenci es pati i nojautusi nebiju. Bet ziniet, viss ir daudz vienkāršāk. Izrādās, ka katra zālīte, katra sēnīte un katrs kociņš, kurš neaug uz privātas zemes, ir karaļa īpašums. Tātad šoka cēlonis nav vis manas senču aizlaiku uzmodinātās alkas pēc, kurš gan lai zina, pēc kā, bet gan svēts sašutums par zaglīgo radījumu!
  
  Par vētru un darbdienu man vairs nav laika rakstīt.
  
  Atā.
• 2 rakstair doma