11. Septembris 2003

• 11.9.03 08:43
• Vakar mans mīļas pulkvedis (sorī, bračka) brigādes ģenerālis ekrānā stāstīja, ka tas ir normāli, ja uz karavīru, kurš dien Irākā šauj. Un ziniet - es viņam piekrītu. Tā lūk tas ir.
  Bet es pilnīgi noteikti negribu diskutēt par to, kāpēc mūsējie džekiņi tur ir. Un ziniet, man dikti gribas pateikt, ka viņi ir pietiekami labi apmācīti, lai zinātu, kas jādara, ja uz viņiem šauj. Un viņi tur pieteicās paši. Un punkts.
  Infantīlisms tracina.
  Un ja dikti kaut ko labu gribas izdarīt, tad vajadzētu padomāt par pēcmisijas rehabilitāciju (ti., dakterēšanu no pēcmisijas depresijas un Džeimssa Bonda sindroma), nevis brēkāt kā vecām vistām uz sūdu čupas. Tas būtu vērtīgāk.
• 0 rakstair doma

• Rīt piektdiena!
• 11.9.03 22:35
• Piekusums. Totāls, globāls un galīgs. Nenovēršams kā nomiršana. Pārejošs.
• 0 rakstair doma