16. Augusts 2003

• 16.8.03 10:52
• Man patīk uzņemt draugus. :) Patīk gatavošanās, burzma, garās sarunas vakaros. Ne visai patīk atvadīšanās. Bet arī tas piederās pie lietas. Un tad es novērtēju, cik labi ir vienai.
  Man ir lielais kunkulis kuņģa rajonā domājot par pirmdienas augstdzimušo radu vizīti. Pirms - lekšanas - sajūta. :) Nu ko - ja vilku baidies, nelien mežā, jebšu nav ko grābstīties gar augstiem plauktiem. :)
  
  Brīnumains rīts. Brīnumaina diena. :) Kafija padzerta, pīpe izpīpēta. Jāaun kājas un jābrauc uz darbu nokopt rakstāmgaldu, sakārtot papīrus glītās čupiņās un uzrakstīt pāris vēstules. :)
  Terase pēc pārkārtojumiem gozējas lakoniskāka un arī krāšņāka. Ir kur aci pamielot... ja neskatās pāri sētai, kur man nezkāpēc baile līst un ieviest savu kārtību. Da i zaļas krāsas maisus, kur mest nezāles mūžīgi aizmirstas nopirkt.
  Lielais nepaguris atkārto - tā nav tava darīšana.
  Sasodīti daudzas lietas patiesībā nav mana darīšana. Un tomēr - dzīve ir skaista. Puiku pēdiņas mētājas rokassomiņā, un ir stipri mazas cerības, ka apavi bez meklēšanas man kaut kur paši uzskries virsū.
  Iepirkšanās - apskaužu tās sievietes, kurām šis process sagādā baudu. :)
  
  Laiks ripinās uz rudens pusi. Dzedrs. Vēsas naktis, baložu ūbināšana un skotu brunču rūtiņas, kuras debesīs savilkušas lidmašīnas. Šonakt pirmo nakti pa miegam biju pārvilkusi pāri segu.
  
  Gribas nomazgāt logus... :)
• 0 rakstair doma