11. Jūlijs 2003

• Viens pats mājās...
• 11.7.03 19:43
• :))) Lāāābi....
• 2 rakstair doma

• 11.7.03 22:51
• Jūtos kā sēkla ābolā. Viena pati un apkārt daudz klusuma. Pēc tik skaļas un umpapā nedēļas sasodīti laba sajūta. Miers iekšpusē un klusums ārpusē.
  Iešu apmaldīties zem segas.
  Visu nedēļu tik vien sanāca, kā sapņot par miegu, ilgoties pēc miega un nu beidzot tas brīnums ir klāt - galvu uz ķisena un ļauties. :) Reizēm liekas, ka no dzīves man neko vairāk arī nevajadzētu, kā miegu, miegu, miegu... :) Baltu un pūkainu vai melnu un mīkstu, saldu un mierīgu vai sasodīti aktīvu, tādu, ka mosties nosvīdis un nesaproti - laimīgs vai ne, ka atgriezies.
  :) Eh, sanāca vesela oda miegam... varbūt nogurumam?
  
  Šonedēļ emocijas sita augstu vilni. Jūtīgums un jūtelība, sajūtas un vienkārši fīlings. Vīns un zālīte. Gudrs ģīmis un negudras sajūtas. Virmojums zem virskārtas. Bailīgs pieskāriens un neziņa, kas būs apakšā. Odi et amo reizē. Mīlu un nīstu es tomēr, vaicāsi, kālab tā daru, atbildēt nespēju Tev bla bla bla... :)))
  
  Solis pa kreisi, nē, vēstule paskastē uz kuru būtu jāatbild un vēstule, uz kuru nevajadzētu atbildēt un pāris tādas, kuras arī rakstīt nevajadzēja...
  
  Vakar sailgojos pēc pildspalvas un kladītes. :) Un "ka tik kāds neatrod" sajūtas. Dienasgrāmatas slēpšanas skapī zem tīro palagu vai dvieļu kaudzes visdziļākajā stūrī un kaķiskas lavīšanās un pārstiepšanas uz citu, drošāku vietu... piemēram, pagultē.....
  
  Šamais posts izplūda kā pankūka uz aukstas pannas. Vārdi laužas ārā kaut kādiem asociāciju kurkuļiem un bezjēgā tupučojas riņķī un apkārt. Kaut kas prasās izrakstīties... un tikpat ļoti arī nobāžamies vistālākajā skapja stūrī zem tīro palagu kaudzes.
  
  Te nu bija. Iekšā ir un ārā nenāk. :)
• 0 rakstair doma