30. Jūnijs 2003

• Big mama instinkts
• 30.6.03 08:21
• Pēc briesmīgi aktīvas vakardienas šorīt nekādi nespēju iekustēties. Ači uz pasauli skatās pavisam mazā škirbiņā, šņauks ciet, un lielais nekustamais. Un vēl, izrādās, ka mājās tēta slims. Ja esmu gana tālu, mani pārņem totāls perētājvistas izmisums - bez manis viņi tur netiks galā. Un tad vajaga vismaz divdesmit minūšu klukstēšanas pa telefonu un matu bužināšanas un aiz auses plūkāšanas un citādu tamlīdzīgu atrakciju, lai paps taptu samīļots. Jebkuras slimības dakterēšanā pozitīvās emocijas esot galvenais dakterējošais elements.
  :) Iešu vārīt kafiju.
• 0 rakstair doma

• Beidzot līst...
• 30.6.03 23:34
• Ak, Dievs, cik laaaaaaaaabbbbbbbbiiiiiiii.... Beigusies šitā vājprātīgā suta... Lietiņš pliku plaku rātni čabina uz terases, puķes nav jālej, beidzot var paelpot... ak, laime! :)))0
  
  Un vispār - brīnumjauks vakars.
  
  Dienu gan maķentiņ pamaitāja ziņa, ka haļavniju atvaļinājumu mājās man laikam neredzēt kā savu ausis. :( (ti., bez ceļa naudas maksāšanas no savas kabatas)
  
  Pieņemu līdzjūtības apliecinājumus. :) Vēlams biezā slānī. :)))
• 3 rakstair doma