26. Jūnijs 2003

• Pēcjāņu panīkums
• 26.6.03 07:19
• un mieža grauds acī!
  Tādi galīīīgi jokaini līgo... ar ātrajiem hinkāļiem (hinkalu? :)) ) dagestāņu gaumē (garšo uh!... bet vēl nākamajā dienā viss ož pēc ķiplokiem un jēragaļas), un ar rimtu (no ārpuses - citādi makten sāpētu galva..) rušināšanos vakardien. Man lūdzu pēc visām brīvdienām piešķiriet vēl vienu... lai atpūstos no atpūšanās!
• 1 rakstair doma

• :) Patiesībā
• 26.6.03 21:45
• Pašrocīga klavas klabināšana nav lielākais baudas avots. Incantāk ir palasīt, ko citi ieklabinājuši. Vēl jo vairāk, ja pašai domslinkums. Nudien, nezinu, kur jaunības gaišie idejāli un mundrums dējies. :))) Ož pēc vecuma stagnācijas. :)
  
  Jūlija otrajā nedēļā beidzot kāds no plašajiem apsolījāsciemosbraukt un tapauzaicinātsciemosbraukt pulkiem būs saņēmies, apāvies kājas un radīsies ciemos. :) Gaidu svētkus savā miestā!
  
  Man patīk kaimiņos dzīvojošās fankoitāļu ģimenes divgadīgais bēbis, saukts par hunni. :))) Katru vakaru uz terases mēs rimti spriežam par dzīvi. :) Katrs savā valodā. :)
  Oranžā bumba uz terases man pilnīgi noteikti uzlabo garastāvokli.
  
  Liepas noziedējušas. :) Magones sen jau vairs ne no kā nekautrējas, un es esmu nodibinājusi cieņas pilnas attiecības ar usni sētmalē. :) Žēl viņu izravēt. :)
  
  Nekādas globālas svārstības nenotiek.... un curent mood ir - omulīgi apmierināta. :)
• 0 rakstair doma