jin

glāze

Sun, 07 Oct 2007 19:26:11 GMT

Rauj mani dirsā kā gribu sievieti.

Mon, 04 Sep 2006 16:59:23 GMT

Nav neviena apkārt, kam uzticēt savas domas. Tā. Uzticēšu tās savam klabeklim.

Pirmo reizi esmu saticis sievieti, kurā esmu iemīlējies. Neprātīgi.
Viņa ir maza, mīļa un pilnīgi traka. Nezinu uz kādiem puņķiem turas viņas dzīve.
Tik atšķirīga no manis.
Viņa var man stundām stāstīt kādas muļķības ir sadarījusi ar draugiem/dzenēm noteiktu vielu reibumā, kādus podus savārījusi darbā un kādas utopiskas idejas ienākušas viņas galvā.
Sēžu, klusēju un vienkārši smaidu.
Nezinu ko teikt. Mana dzīve ir maza, melna, garlaicīga, salīdzinot ar viņas.
Es jau protams arī varu pastāstīt kādas stulbības esmu darījis, bet galvā skan tā pati vecā, apzinīgā balss - tas nav nekas tāds ar ko vajadzētu lepoties, labāk ielien stūri un vēlreiz nokaunies par šīm stulbībām, ko esi darījis.
Sēžu, gaidu zvanu vai kādu īsziņu no viņas.
Šodien zvanīju, bet viņa izklausījās nogurusi un dusmīga, labāk neraustīt lauvu aiz ūsām.
Baidos viņai apnikt.
Sajūta kā Gollumam ar gredzenu.
My preciouss...

[[[

Thu, 11 May 2006 08:05:10 GMT

Par savu dārgo blogu biju pavisam aizmirsis, kā šķiet.
Citējot Ārniju: "I'm back."

Tue, 25 Oct 2005 11:06:51 GMT

Pases ir, mantas sakravātas. Laižam uz Zviedriju.
Viena bauda jūs redzēt, pavisam cita - neredzēt.

Mon, 24 Oct 2005 13:54:38 GMT

Tikai tas, kas reiz ir zaudējis brīvību zina tās īsto vērtību.

/Ē. M. Remarks/

Thu, 20 Oct 2005 21:28:24 GMT

Šodien beidzot apskatīju to visnotaļ interesanto fīču draugos - dienasgrāmatu.
Nespēju atturēties apskatīties komentārus bijušās draudzenes ierakstos.
Ieraudzītais mani šokēja...
Šķiet, ka nav ne divas nedēļas pagājušas, bet Laura ir atradusi citu draugu.
Un tie ieraksti...
"es vienmēr būšu ar tevi"
"mīlu tevi tik ļoti"
"nevaru bez tevis"
Dammit!!! Man viņa neko tādu neteica!!!
Jā, mans pašlepnums ir iedragāts.

Sun, 16 Oct 2005 16:53:32 GMT

Ziniet, kas ir draņķīgi, ja mājās ir divi skuķi?
Viņi abi dara vienu un to pašu fufeli.

Wed, 12 Oct 2005 21:26:07 GMT

Par mani ņirgājas. Un smagi.
Iedod brīvu pēcpusdienu, lai paziņotu, ka 6dien būs jāstrādā.

Wed, 12 Oct 2005 13:57:21 GMT

Šis veltīts tiem, kas vēl strādā: HAHAHAHAHAHA...

...

Mon, 10 Oct 2005 14:26:00 GMT

Dzīvē nākas veikt gan sarežģītākas, gan vieglākas izvēles.
Pasakiet, mani mīļie draugi, ko Jūs vērtējat augstāk: personīgo brīvību vai tomēr pretējā dzimuma pārstāvi pie sāniem?
Pievelkot kājas pie ķermeņa, klausoties mierīgos Hammerfall ritmus un vērojot kā saule riet kaut kur Daugavā mani pārņēma dīvains miers. Es varu te tā vienkārši sēdēt un viss. Man ir apziņa, ka ir cilvēki, kas par mani uztraucas un tas laikam arī pašlaik ir viss, kas man ir vajadzīgs.
Kā cilvēkam, kas drīz vai arī ne tik drīz ienāks citā gadu desmitā, es pieņemu, ka viedoklis par kaut ko konkrētu bieži mēdz būt visai pretrunīgs.
Te man ir vēlme, lai kāds man ir blakus un sačubina, te man parādās vēlme, lai šī čubinātāja nebūtu. Un ja godīgi - biežāk ir vēlme lai šīs personas nebūtu.
Pagājušajā nedēļā es divas stundas nosēdēju skatoties kā peld pīles un kā laternu gaismas atspīd kanālā. Sēdēju uz soliņa tumsā un vienkārši skatījos visā tajā. Un tad mani paraustījā kāds velns un es pazvanīju kādam.
Vakars bija pilnīgi sabojāts. Pilnīgi un galīgi.

Sun, 09 Oct 2005 20:07:21 GMT

Apskaut savu meitu un sniegt rozi nepazīstamam cilvēkam.
Aizšūpoties līdz debesīm un sagaidīt trešo krītošo zvaigzni.
Tie ir iemesli, kādēļ es sevi, neskatoties ne uz ko, saucu par laimīgu cilvēku pašlaik.