urn:lj:klab.lv:atom1:jimmyLa légende de Jimmy20th century cox20th century coxkomentari@hotmail.comBartzabel Lennon2023-03-17T09:36:28Z2023-03-17T09:36:28Zurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6255232023-03-17T11:21:002023-03-17T11:21:002023-03-17T09:36:28Z2023-03-17T09:36:28ZCenšos visu laist caur pirkstiem,<br />Necenšos ne ņemt, ne dot<br />Katrs savā gultas pusē<br />Pamēģinām sadzīvot<br /><br />Sasalušā erozijā<br />Lēni otram blakus augt<br />Atlocītām piedurknītēm<br />neglāstīt, bet klusi žņaugt<br /><br />Nepasacīt laburītu<br />Labudien un labunakt<br />Katram savā gultas pusē<br />Sadzīvojot klusi smakt<br /><br />Nedot skūpstu atvadoties<br />Neapskaut un neglāstīt<br />Necenšoties atdot, atņemt, <br />Katrs savā gultas pusē mīt<br /><br />Un ja man prasīs kurā pusē <br />Izvēlētos es tad būt<br /><br />Otrā gultas pusē viņa klusē<br />Vien darām to, ko katrs prot<br />Katrs savā gultas pusē<br />Pamēģinām sadzīvoturn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6249052022-12-02T10:44:002022-12-02T10:44:002022-12-02T08:44:52Z2022-12-02T08:44:52ZVeras manī sniegavīri smejošie<br />Lēnām par sniegu pats kļūstu<br />Gaidu kad garāmejošie<br />Man aizbāzīs muti ar skūpstu<br /><br />Lēni auto ripo man garām<br />Un ejošie paliek stāvam<br />Vai aizbāzīs muti ar skūpstu<br />Man stāvošam, nepamanāmam<br /><br />Iemet ar sniega piku man puika mazs<br />Es attopos jau pavasarī<br />Un kūst sniegavīri<br />Uz ielas, un puikā un manīurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6238932022-02-14T21:03:002022-02-14T21:03:002022-02-14T19:33:25Z2022-02-14T19:33:25Ztāds riebums pret cilvēkiem<br />tāds kaklā kā nasta smaga<br />un redzēt tais dienās ļaujiet nevienu<br />man tuvoties nevajag'a<br /><br />ļaujiet man halātā novalkāt dienas<br />un atcelt cerētos plānus<br />kad laipnība durvīs stāv pametot vienu<br />un rokās tur čemodānus <br /><br />tad gribas teikt ko tu domā<br />un lādēt grēcīgu un svētu<br />viss ko es lūdzu ir redzēt nevienu<br />un man tuvoties nevajadzētuurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6227982021-03-23T14:29:002021-03-23T14:29:002021-03-23T12:39:51Z2021-03-23T12:39:51ZDzīvoju halātā baltā kā sniegs<br />Ārā tas kūstot nomazgā sienas<br />Man manā palātā nenāk vairs miegs<br />Aiz loga ar lāstekām duras mana diena <br /><br />paceļas acis, vai varbūt tā saule<br />es nezinu droši kā izskatās rīts<br />palātas durvis ved uz ārpasauli,<br />bet no tās nekas nav apsolītsurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6220302020-09-06T12:30:002020-09-06T12:30:002020-09-06T09:33:31Z2020-09-06T09:33:31ZEs cenšos neļaut sapņiem pazust<br />es tādus vēl redzu, vien mazus<br />un kad tie sāks ar manu dzīvi mīties<br />zinu ka man nāksies no tiem atvadītiesurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6214642020-09-01T14:29:002020-09-01T14:29:002020-09-01T11:34:56Z2020-09-01T11:34:56Zsaullēktā iznākt uz lodžijas <br />nobļauties pasaulei acīs<br />rīts kurš guļ uz uzvarām mazām<br />skavām, otriem sāniem un piedošanām<br /><br />rīts guļ uz strīdus ābolīšiem<br />seksa, pierašanas un smiekliem<br />lieliem pāridarījumiem tīšiem<br />un maziem, bet kopīgiem priekiem<br /><br />tāds rīts kurš neapceļ<br />tāds rīts kuru atcerēties<br />rīts, manas pasaules rīts<br />rīts kurā dots man ir maziņš brīdis.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6210762020-08-08T14:21:002020-08-08T14:21:002020-08-08T11:30:44Z2020-08-08T11:30:44Zpiedodiet man ka jūs nepazīstu<br />bet jums nav no kā bīties<br />mēs varētu parunāt par kaut ko īstu<br />satikties un iepazīties<br /><br />mani nebaida svešuma sāls<br />prieks ir pazīšanā<br />es esmu saticis tik daudzus<br />cik cukura kafijā manā <br /><br />tāpēc varētu iepazīties<br />un piedot par nepazīšanu<br />parunāt par kaut ko īstu<br />un samaisīt kafiju manuurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6209072020-07-05T18:50:002020-07-05T18:50:002020-07-05T15:56:14Z2020-07-05T15:56:14Zes sēžu un skatos kā ūdens vārās<br />lēni velkot cigaretes dūmus pie aizvērta loga<br />un pavisam nespeciāli <br />paiet laiks<br />ūdens vārās<br />nogurst rokas<br /><br />cenšos sakārtot domas <br />un atcerēties vai kāds nav ielūgts uz tēju<br />koridorī stāv atstātas somas<br />kāds nāca <br />vai aiziet<br />es nezinu, bet aizpīpējuurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6195122020-01-23T11:29:002020-01-23T11:29:002020-01-23T09:53:39Z2020-01-23T09:53:39ZUn man ir jāsaka ko lielu<br />bet vārdu nav, tie nomirst puspateikti<br />es redzu sevi - tukšu ielu<br />ar tukšām stāvvietām un vārdiem beigtiem<br /><br />un manis nav, kaut esmu abonēts kā žurnāls<br />visiem tiem kas gaida kaut ko lielu<br />es metu vārdus atkritumu urnās<br />un esmu tikai liela, brīva iela<br /><br />kāds gaida ko viņš teiks<br />un ceļu meklē rīmēs<br />kāds ceļa galu redz<br />vien iedomātās ceļazīmēs<br /><br />bet vārdu īsti nav<br />un kurš ko gan teiks par vecām ziņām<br />tie vārdi mirst uz lūpām manām<br />un tukšas ielas stāvietiņāmurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6191452019-12-12T02:19:002019-12-12T02:19:002019-12-12T00:23:02Z2019-12-12T00:23:02Zes vairs nezinu vai tas kas manī mīt <br />ir patiess<br />es sāku sevi apšaubīt, <br />nu skaties<br />kā es ar savām domām <br />plēšos<br />es iešu pat to ceļu kuru labi zinu<br />līdz pazaudēšosurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6187982019-10-13T19:23:002019-10-13T19:23:002019-10-13T16:23:04Z2019-10-13T16:23:04Zir tikai daži<br />un tu starp viņiem <br />un tu starp viņiem viens<br /><br />ir tikai daži<br />un tu starp viņiem <br />un tu starp viņiem atšķirsies<br /><br />jo kamēr pasaule grūst tu tv redzi kā mūs<br /><br />visus visus pa lodītei vien<br />un kādu citu dien mēs satiksimies<br />tajā nākotnē kuras mums nav kuras mums nav <br /><br />skaties kā tur ārā šauj<br /><br />dun dun o jē<br />skaties kā tur ārā šauj<br />mums jau nākotnes vairs navurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6185362019-10-02T21:19:002019-10-02T21:19:002019-10-02T18:25:19Z2019-10-02T18:25:19Zes nesaprotu jūsu domu<br />man ļoti vajag sajūtas<br />kā iegrieztu pirkstā<br />pie miruša drauga<br />iedzeltu irsis<br /><br />ja kāds to redz<br />kā nazis griež<br />tad tie nav mani pirksti<br /><br />ja kādu glabā<br />kādu citu, es spriežu, <br />kaut pats tik bieži mirstu<br /><br />sajust sajūtas<br />sajūtas nejūtu<br />tik ļoti nejūtas<br />manas sajūtasurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6183762019-09-08T07:32:002019-09-08T07:32:002019-09-08T04:39:46Z2019-09-08T04:39:46Zes saožu pasauli<br />te kaut kas ir dedzis<br />un pirkstu gali silti<br />it kā būtu ko dedzinājis<br /><br />cigaretes pelni ir valūta<br />ar ko maksāju kredītā<br />par ceļu uz bezdibeni<br />kad pašam neklausa kājas<br /><br />un spļauju uz oglēm <br />kā tēlotu dzēšanu<br />it kā tēlotu beigu<br />aizkavēšanuurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6176032019-07-08T10:36:002019-07-08T10:36:002019-07-08T07:38:08Z2019-07-08T07:38:08Zlēni un drūmi pirmdienas rīti<br />es smēķēju viņiem par spīti<br />un tikai krītošais stāvvadu ūdens liecina,<br />ka ārā ir lijis<br />man sevis ne par ko vairs nav žēl<br />un nekas vairs neiepriecina<br /><br />gaisa kondicionieris izpūš dažas nopūtas<br />es tās ievelku krūtīs un aizveru acis<br />par bērnību palikušas tikai dažas liecības<br />brūces pirkstos, uz kājām un pleca<br /><br />bet žēlot sevi nav nekādu tiesību<br />lēni, drūmi, lietaini rīti<br />es klausos stāvvados pirmdienu liecības<br />un pūšu dūmus viņiem par spītiurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6158872019-05-05T14:22:002019-05-05T14:22:002019-05-05T12:04:26Z2019-05-05T12:04:26Zlabrīt<br />krunkainā pasaule ņem mani pie rokas kā trofejsievu<br />viļā un glāsta, pārdod un pieviļ, pamet un aprok, runā un kliedz<br />viņas bārā es mazgāju traukus, pienesu glāzes, lūdzu Dievu<br /><br />viņas bārā es mazgāju logus, pienesu ēdienu, saslauku grīdas<br />pieņemu pļaukas, nesaku pietiek, ļauju lai dzer un saslauku lauskas<br /><br />jūs spļaujat uz grīdas un ļaujiet man nakšņot pie vēmekļu trauka zem lipīga galda<br />pie vēmekļu trauka zem netīra galda uz kura pasaule dejo<br /><br />es naktīs aizspiežu ausis lai dzirdētu kā manas cerības sakāpj baltos auto un aizbrauc<br />es naktīs aizspiežu acis lai neredzētu sapņus, man sen jau nav to<br /><br />draugi ienāk un palūdz puslitru alus, uzsit uz pleca un nosēžas tumšākā kaktā<br />lūdz piesēst tiem blakus, bet esmu jau miris un tomēr vēl algotā darbā <br />algotā darbā par pasaules sievu, par padauzu laikam. <br />Algotā darbā kā dzimumaktā.<br /><br />bet kādu vakaru kāds iedzers. Un es būšu tajos piecdesmit gramos. <br />Un teikšu - <br />labrīt pasaule krunkainā - <br />uz redzēšanos.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6155882019-04-23T10:53:002019-04-23T10:53:002019-04-23T08:07:35Z2019-04-23T08:07:35Zmiers ir tik plāns kā kurpnieka zoles<br />iet bija plāns, bet neklausa miesa<br />kurš no mums zin kad būs nākošais solis<br />plauksta kad glauda, bet delna kad tiesā<br /><br />joprojām mani satrauc klusuma tiešums<br />blakus kad guļam uz pretējiem sāniem<br />vienīgās skaņas ir eļļas sprakšķi<br />kas cepas uz krūtīm <br />starp vilšanos un baklažāniemurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6135192019-03-12T01:10:002019-03-12T01:10:002019-03-12T10:39:05Z2019-03-12T10:39:05ZUn atkal blakus mans neskūtais vieplis<br />sirdis dzeloņstieplēs.<br />Viņa pavelk mazliet aiz stieplītes gala.<br />pavelk <br />pavelk <br />un <br />ieplēš.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6124852019-01-21T09:39:002019-01-21T09:39:002019-01-21T07:48:12Z2019-01-21T07:48:12ZEs esmu tramvajs, kas netīšām saspiedis sliedes,<br />ir jāiztiek bez kustībām straujām.<br />Bet viņai no acīm tek šampānietis<br />es noglāstu vaigu un dzeru no saujām.<br /><br />tik netīši, <br />tik tīši<br />ir sāpīgi šie brīži. <br /><br />ir mānīgs klusums,<br />smags ir gaiss,<br />bez manis aizbrauc tramvajs. <br /><br />un kad es simto reiz ceļu šo mīšu<br />es visas tavas pieturas ienīdīšu.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6095372018-09-20T00:01:002018-09-20T00:01:002018-09-19T22:13:42Z2018-09-19T22:13:42ZKā viegla ūdens straumīte<br />es izpeldu no Svētes.<br />Un silda tavas izelpas,<br />bet kājas kāpurķēdes.<br /><br />Es nepeldu, bet mani nes<br />nodomi un kļūdas<br />un sāpīgi trīc mana sirds -<br />sešas magnitūdas.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6094362018-08-29T23:55:002018-08-29T23:55:002018-08-29T23:04:22Z2018-08-29T23:04:22ZTavi krūtsgali ir jūra.<br />No kurienes pūš vējš?,<br />kad gar krastu slīd<br />tavi viļņainie mati?<br /><br />Un norij lielus vārdus<br />kā gliemežvākus mazus.<br />Vai tāpēc no manis aizbēg zilbes<br />un es skatos tevī tik kluss? <br /><br />Katram krastam ir beigas.<br />Tu noglāsti man seju.<br />Tev pusvienos ir autobuss,<br />bet es lūdzos tev neaizej.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6077492018-07-31T02:28:002018-07-31T02:28:002018-07-31T01:33:55Z2018-07-31T01:33:55ZTikpat skaidru<br />cik tu šeit stāvi<br />es meklēju balansu<br />starp dzīvi un nāvi<br /><br />un neko citu par dzīvi<br />nevajag zināt<br />tikai to tik cik starp nāvi<br />to izlīdzināturn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6066932018-07-10T00:44:002018-07-10T00:44:002018-07-09T23:56:25Z2018-07-09T23:56:25ZIelā mūzika spēlē<br />Aiz loga nolaižas tumsa<br />Nolaizi lūpas<br />Tev tagad būs nakts<br />tik tumša kā čadieša āda<br /><br />tāpēc <br />nolaizi lūpas<br />un nesaki ne vārda.<br /><br />rej suns tādā pašā balsī kā mājās<br />un nokrīt izsmēķis tāda paša klusuma vadīts<br />un arī rīts pienāks bez trokšņa<br />un neviens neievēros, ja tevis te nebūs<br /><br />nē, nevajag, nelūdz<br /><br />tik daudzi grib palikt bet nespēj apturēt kājas<br />kas klusuma vadītas soļo<br />ne tikai kad nolaižas tumsa<br />ikdienas vēl tālāk no mērķa<br /><br />iet čadietis pa ielas vidu<br />nāk un jautā vai man nebūs tam smēķa<br /><br />es saku man gultas galvgalī stāv jauna paciņa<br />pēc mirkļa atgriezīšos ar tām, vien pagaidi mirkli<br />viņš nolaiza lūpas un nebilst ne vārda<br />un tam ir melna čadieša ādaurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6060232018-06-18T15:31:002018-06-18T15:31:002018-06-18T14:35:58Z2018-06-18T14:35:58ZPasaka paldies:<br /><br />Pie bērna atnāk pasaka un viņš pasaka paldies.urn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6050072018-06-03T04:02:002018-06-03T04:02:002018-06-03T03:08:02Z2018-06-03T03:08:02Zar grūtsirdīgu sirdi<br />es dzeru aukstu sidru<br />un tavu kluso balsi<br />tikpat kā nesadzirdu<br /><br />tā klusējot un dzerot<br />mēs pārejam pie vīna<br />es esmu debesskrāpis<br />ko notrieks lidmašīnaurn:lj:klab.lv:atom1:jimmy:6035112018-04-15T21:33:002018-04-15T21:33:002018-04-15T20:47:31Z2018-04-15T20:47:31ZTik daudz nekā.<br />Pat svari rāda nulli,<br />apaļu kā ciparnīca, kas izskaita tukšās dienas.<br />Tik daudz nekā.<br />Ne atbalsu ne vajadzību ne pienākumu,<br />tikai šķīstītava lēna, kā uguns uz plīts<br />kas rītos man uzvāra olas vai pienu.<br /><br />Kāds paslīd zem loga<br />svilpdams svilpītē kā pielūgdams garus.<br />Stumjot vecu velo <br />ar netīriem maisiņiem pakārtiem kā žaketēm.<br />Kas tāds nevar piedzimt sapņos<br />tāds brīdis nevar tikt izsapņots, cerēts, gaidīts<br />pat latvieša sapņos ne, tu melo<br /><br />Gaidu vien noteiktas stundas<br />kā mīļākos priekšmetus skolā,<br />kas bija visvairāk paciešami.<br />Kā lēnā deja skolas diskotēkā, kad meiteni tavu ir uzlūdzis cits<br />un tu dejo vien lai redzētu viņas acis<br />tais retajos brīžos, kad viņš pagriež tās pret tevi<br />un iegrebj kā parakstu solā.<br /><br />Kam slimības un badu, ja ir tik daudz nekā.