(subjectless)

Oct. 14th, 2020 | 10:28 pm

Juris Civjans ir tāds slavens Rīgas izcelsmes kinoteorētiķis, kas pasniedz Čikāgas universitātē, šaurajās LV kinoakadēmiķu aprindās tāds kā rokstārs. Šodien viņš kā keynote speaker piedalījās mūsu rīkotajā starptautiskajā kinokonferencē, kurā visi ārzemnieki, protams, piedalās caur zūmu, un daļu sev atvēlētās stundas laika viņš pavadīja, mēģinot saprast, kā apieties ar zūmu, ar saviem komentāriem to padarot faktiski par stendapu. To vainagoja viņa paziņojums, ka viņš nesaprotot, kur "pazudusi tā vajadzīgā poga, laikam būs jālūdz palīdzība no augšas," pēc kā viņš piecēlās, nesteidzīgi aizgāja līdz telpas dibenam, uzkāpa pa kāpnēm, kādu brīdi varējām klausīties krieviski risinātu dialogu augšstāvā, tad viņš nokāpa lejā kopā ar dzīvesbiedri, aizveda viņu pie datora, rādīja, "re, nav nekur tās pogas," dzīvesbiedre uz viņu paraudzījās ar ļoti izteiksmīgu skatienu, kas vēstīja: "Nopietni? We've been through this about thousand times," parādīja pogu, viss sastājās savās vietās, mēs nedaudzie skatītāji uz vietas jau konvulsijās vārtījāmies pa grīdu, sesijas moderatore, valdot smieklus, izdvesa, "Ā, sakot, ka jālūdz palīdzība no augšas, jūs domājāt... patiešām no augšas," un es savukārt ar siltumu sirdī atcerējos vienīgo reizi pirms tieši divpadsmit gadiem, kad ar Civjanu iepazinos:

Oct. 3rd, 2008 | 08:43 pm
on air: Jammin
Šodien pie pusdienām Juris Civjans apjautājās, ar ko es nodarbojos, un es atzinos, ka studēju režiju. Viņš izdvesa: "O!", nolika dakšiņu, bijīgi paspieda man roku, un es jutu, kā pār manām trešoreiz mūžā uzsāktajām studentes gaitām un trauslo kinosapni nolīst kas līdzīgs svaidījumam.


Tas pasākums toreiz bija arī kaut kāda kinokonference, ko pavadīja filmu maratons līdz rītausmai "Splendidā". Es vakarā uz to aizgāju, saskrējos tur ar pie pusdienām iepazīto Civjanu, kā arī cibas jūzeri Vikuku, mēs trijatā apsēdāmies Splendida balkonā un noskatījāmies vairākas filmas līdz kaut kādiem diviem naktī, pa ceļam arī visi aizmigot. Atceros, ka vienā brīdī pamodos un konstatēju, ka man vienā pusē guļ aizmigusi Vika, otrā aizmidzis Civjans, uz Splendida lielā ekrāna iet kaut kāda ļoti lēna Pazolīnī filma, un kaut kas šajā laiktelpas momentumā ir ļoti, ļoti pareizi. Šīs atmiņas gleznas dēļ Civjans man vienmēr būs mazliet spirit animal, ceru, ka viņš dzīvos mūžīgi.

Saite | Shave 'em Dry {5} sang along | Add to Memories