Afterhours - Riga My Love.

Sestdien pēc brīnišķīgām vakariņām pie Bl. un An. nakts bija vēl diezgan gaiša, tāpēc pēc tējas ar Dominiku nošķīros, lai paklejotu centra virzienā, un jau pēc pāris soļiem blakus piesitās kāda rūsgana iereibusi parādība, kas stādījās priekšā kā norvēģis un, vienlaikus kautrējoties par šo piedāvājumu, mēģināja man atdot savu Makdonalda papīrmaisiņu ar tekstu, ka tur esot par daudz ēdiena un varbūt es varot paņemt un notērēt. Lai paliek brokastīm, es mierināju. Bet varbūt es vēlos uznākt pie viņa augšā sagaidīt brokastis, viņš raudzīja pierunāt, paldies nē, es teicu un pārmuku pāri ielai, taču tur pēc dažiem soļiem mani apturēja divi igauņi, kas lūkoja pēc kādas vēl vaļā esošas vietas, kur iedzert, tādēļ aizvedu viņus uz Kaņepes māju un tērzējām, kamēr pagalmu ietina rītausma, pie galdiņa piesēdās kāds latvietis, kas gribēja zināt, vai mēs negribam iet kur tālāk, tad atnesa man rumkolu un aizmiga krēslā tā, ka, kad gājām prom, neparko vairs nebija pamodināms. Mēs bijām paspējuši sabiedroties ar grupu vietējo krievvalodīgo mūziķu un, saulei lecot, klīdām vecpilsētas virzienā, kur skaļākais igaunis tapa pavisam sabiedrisks un ļāva mums ar kluso igauni iepalikt aizmugurē, kur viņš bikli stāstīja, ka esot tieslietu students no Tartu un kā gadu pēc vidusskolas beigšanas esot pavadījis, apceļojot dienvidu puslodi. Atvadoties es viņam uzrakstīju savu vārdu uz delma un beidzot, baudot pilnīgu klusumu Rīgas vidū, pār tiltu un spožo Daugavu saullēktā devos mājup, sodoties, kāpēc gan vasaras naktis ir tikpat skaistas kā vasaras rīti, vasaras pēcpusdienas un vasaras novakares un vai tiešām šajā gadalaikā nevarētu iemācīties nemaz negulēt. Pret vakarpusi igauņi laikam bija atgriezušies mājās, jo klusais igaunis mani bija uzaicinājis feisbukā, atsūtījis fotogrāfijas un lielisku igauņu dziesmu par Rīgu, par kuru bija stāstījis un tā, jāteic, ir ahūnākais skaņdarbs, ko par šo pilsētu esmu dzirdējusi (dziedāt primitīva roka meldiņā ar igauņu akcentu):

Révolution
And ragged scamps
Fliting in wind like bill.
Prostitution.
Girls and street lamps.
This is a good town still.

Café at nine.
Occupation.
Latvian working class.
Coffee and wine.
Glowing neon.
In hand is shining glass.

I know, there, where misty veil
shades the road, stays
Riga my Love