...Some Piece of my life ..

šo mēs varētu nosaukt par tādu "Tēva un Meitas Dienu". kā skan? nu nejau nu gluži bij tik traki, bet tāds maziņš kopā paveikts darbiņs lika pavadīt mums kopa bik kādu laiciņu.mazgājām mašīnu, tad es bik arī pabraukājos, sapratu kāda atšķirība starp sajūgu un gāzi, kā var "ielikt ātrumā", bij forši.man iepatikās.gribētos to atkārtot(tieši to braukšanas procesu)!!
bija tīri labi.

agrāk man bija paniskas bailes no tā, ka kādu dienu man vajadzēs kļūt pieaugušai.man bija bail no tā, ka kādu dienu, mani izraus no brīnišķīgā, mīkstā mākonīša, kurā es šobrīd lidinos, kur visi mani apčubina, par mani rūpējas..izraus un izmetīs tukša lauka vidū: "Še, un attīsties!". agrāk man bija vienkārši bail, bet tagad, kad es saprotu, ka tas reāli jau notiek, es atskārtu, ka man vēl joprojām ir nereāli bail! es negribu pieaugt, es negribu kļūt patstāvīga!man to nevajag!
Sliktā Jheina saka:"parauj pēdu un esi bērns.izbaudi šo laiku!"
Labā Jheina saka:"esi gudra meitene un dari, kas tev ir jādara!"
loģistiski, ka es klausīšu Labajai Jheinai.agru vai vēlu tam bija jānotiek un tas ir tikai pats par sevi saprotams, ka tas notiek tagad.tikai ir diezgan grūti to tā uzreiz aptvert.
Kaķīt, reiz tam bija jānotiek un labi vien, ka tā...laiks sākt jaunu dzīvi.