...Some Piece of my life ..

man beidzot ir jāsakārto mana dzīve,
nesaprotamā, haotiskā un dīvainā.
man tik ļoti pietrūka sarunu ar Viņu.
to sarunu, kuru mums nekad tā īsti nemaz nav bijis.
mēs ar Viņu esam tik ļoti mainījušās.
tik tu noteikti esi tāda pati, kāda vienmēr esi bijusi-skaista, mīloša un gādīga.
ir pagājis tik ilgs laiks.
normālai un saprātīgai būtnei jau būtu bijis pa spēkam
visu nesaprasto un sāpīgo salikt pa plauktiņiem.
man jāmācās aizmirst, samierināties un dzīvot tālāk.
jāiemācās norobežot atmiņas no realitātes,
jo tas jau sāk kļūt pārāk sāpīgi!
dzīvei jāturpinās,
tai jābūt pilnvērtīgai.
un tas tā nebūs, ja es nespēšu Tevi aizmirst
(paturēt tikai atmiņās)
tas nodara sāpes ne tikai man vai Tev, bet arī citiem,
jo viņiem tajā visā ir jānoskatās.


es nesaprotu, kāpēc man tik ļoti sāp,
kaut arī tas ir pats par sevi saprotams..

man sāp.