Shit happens.
Sestdien mani pasveicināja "ar mani jau nekas nenotiks" domāšana, kura pa ceļam uz slimnīcu lika aizdomāties par to, kā es dzīvoju savu dzīvi. Redz, pietiek tik ar vienu neveiksmīgu brīdi un dzīve var vai nu sagriezties kājām gaisā, vai vispār beigties (šoreiz man nekas tāds nedraud). Īsais plāns - mazāk smēkēt, atbildīgāk dzert un beigt spēlēt futbolu kā debīlam idiotam, brīnos, ka pirmo nopietno traumu dabūju tik sestdien.
Pie tam, vismaz vasaras pirmais mēnesis būs jāpavada reibinoties ar šņabi, tas būs kaut kas jauns.
Sanāca tāds pliekans ieraksts, bet man slinkums klāstīt visu savu domu rakstiski, like whatever.
Pie tam, vismaz vasaras pirmais mēnesis būs jāpavada reibinoties ar šņabi, tas būs kaut kas jauns.
Sanāca tāds pliekans ieraksts, bet man slinkums klāstīt visu savu domu rakstiski, like whatever.