jgz

Tā nu es izbesījies (uz sevi, uz citiem, tā pat vien) šodien nāku no Dominas, izdomāju, ka jāieiet Supernetto, jāsapērk pārtikas kalni.
Sapērku visādus mēslus, iestājos rindā, kura bija besīgi gara, bik pastāvu un protams, atceros, ka man tak švammes vajag (jā, švammes!). Nu ko, nekas cits neatliek, kā līst no rindas ārā un paķert švammes. Pēc 10s jau stāvu ar švammēm groziņā un sāku pie sevis lamāties, rinda palikusi stipri garāka, bet kas par brīnumu vīrietis ap gadiem 40, kurš stāvēja rindā aiz manis un iepirkās kopā ar, visticamāk, sievu un meitu (tiešām patīkama paskata ģimene, nu vismaz no malas) man laipni ar roku rādīja rindā priekšā sev, manā iepriekšējā vietā.
Es pilnīgi beidzu pie sevis klusībā lamāties un uz manas sejas parādījās attālas smaida pazīmes.
Sociopāts manī kļuvis pāaavisam nedaudz mazāks.