urn:lj:klab.lv:atom1:jessica Aneil Aneil mickey17@inbox.lv Aneil 2011-12-03T17:46:29Z 2011-12-03T17:46:29Z urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:24597 2011-12-03T17:43:00 2011-12-03T17:43:00 2011-12-03T17:46:29Z 2011-12-03T17:46:29Z Šodien ar savām brāļa meitām bijām uz 3D multeni par Z-svētkiem, tā kā svētkus gaidot,visvairāk man patika reklāma jaunajai multenei "Runcis zābakos", pat es būšu skatītāju rindās (giggle) urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:24530 2011-11-30T20:48:00 2011-11-30T20:48:00 2011-11-30T20:51:55Z 2011-11-30T20:51:55Z Ja pgājušo gadu mans Cigoriņš negribēja eglīti mājā, tad šogad viņš ir atradis jau tagad eglīti, gan plastmasas, bet kas labi izskatās. Man prieks, ka aizstatīsim eglīti pie brāļa uz dzīvokli, visi kopā ar bērniem izpušķosim un sagaidīsim -Mery Xmas! urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:24154 2011-11-30T20:29:00 2011-11-30T20:29:00 2011-11-30T20:47:20Z 2011-11-30T20:47:20Z Nav jau tā, ka es vislaik sūdzos, bet ar to vien,ka es saprotu angļu val., man nākas stundām ilgi pavadaīt pie telefona tulkojot sarunu no angļu valodas krievu un latviešu valodā vienlaicīgi, un arīdzen tulkot un pat aizpildīt citu vietā papīrus.<br /><br />Es vienkārši esmu ekstāzē no tā, ka cilvēki runā angliski, bet sava slinkuma un izrīkošanas dēļ mani piestata pie melnā darba. Tānu re,manas mājas pārvaldnieks,kur es ar Cigoriņu esmu novijusi ligzdiņu,man staigā pakaļ pa māju ar telefonu,kurā uz līnijs gaida kārtējais anglis, kad es ķeršos klāt un tulkošu sarunu. Mani var noķert virtuvē, kad es gatavoju ēst, man viss jānomet pie malas, jo mani aizvelk runāties pa telefonu; mani var aizvilkt no durvju sliekšņa, kad tikko pārnāku no darba, gribu mierīgi paēst un iet atrāk pagulēt, likt runāt pa telefonu, tai pašā laikā paši ēd pilnām mutēm,kamēr es izsalkusi siekalojos pie telefona turpat pretī. Un tas viss tikai tāpēc,ka reiz man izlīdzēja, un es kā taisnīgs cilvēks - dotu pret dotu. Arī tikai tāds sīkums,ka izlīdzēja reiz man, lai iegūtu arī savu labumu.<br /><br />Un tad nu šodien, kad es gribu noskaņoties notiesāt savas karbonādes franču gaumē, kuras vakar gatavoju diezgan pailgi, tikko atnākusi no vienas telefona sarunas,man vēl pazvana kāds cits gudrinieks un grib piedāvāt, lai es piektdien atbrīvojos no darba un eju ar šo gudrinieku ar savām, citēju: "perfektajām angļu valodas zināšanām" uz ārsta vizīti tieši pulkstens divos tulkot, ko es galanti atteicu.<br /><br />Man tā vien gribētos, lai viņi savus plikos "paldies" sabāž papīra tūtītē un paņem pasūkā citreiz,kad sagribēsies mani tramdīt! urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:23810 2011-11-30T19:22:00 2011-11-30T19:22:00 2011-11-30T20:03:57Z 2011-11-30T20:03:57Z NL jeb Nīderlande man tagad tulkosies kā Neverland jeb nekurzeme; tas kopš tā "skaistā brauciena" no Latvijas ar busu uz Angliju. Protams, jāsāk ar to,ka nelidoju ar lidmašīnu jo atstāju biļetes pirkšanu uz Angliju atpakaļceļam zem uzdevumu nosaukuma - Gan jau paspēs! <br />Tā sanāca, ka rudens Latvijā mani bija tā saspirdzinājis, ka pieteicu vien busiņu uz Angliju tieši 3 dienas pirms pirmās darbadienas pēc holideja, sak' Gan JAU paspēs....<br /><br />Jau velkot savu pārbāzto koferi pa Rīgas bruģi, saņēmu zvanu, ka izbraukšana tiek atlikta par vienu stundu.... par divām stundām... līdz beidzot pēc ilgas stīvēšanās ap busu Krastmalā un bagāžas paunošanas neatļautā vietā, mēs varējām izbraukt... <br /><br />Rudens Latvijā man bija ļoti nemīlīgs un es jau biju appuņķojusies, Vācijā gan bija silts laiks, kad mēs neko nenojauzdami ar busiņa biedriem izkūņojāmies ārā agrā rītā uzpīpēt; drīz vien pa ceļam mašīna sāka iziet no ierindas, nedarbojās gaisa kondicionieris, un tad kkas sāka klaudzēt.... (!)<br /><br />Šoferīši ARĪ neko ļaunu nenojauzdami piestāja "pa ceļam" iebrauktuvē, aši izlaidās zem mašīnas un ķimerējās, eļļa bija jānopērk, jo kkas tur pret kko beržoties notecina mašīnai eļļu, izbraucām no piestātuves kā Flinstoni, mašīnu stumjot graboņas pavadījumā un vācu tantuki uz mums noraudzījās aitas sejām, pa starpām izteiksmēm mainoties pēc Edvarda Munča "Kliedziens" gleznā redzētām.<br /><br />Pa ceļam mūs NEpārsteidza lietus, jo nekas mūs vairs nevarēja pārsteigt; tieši uz robežas mūsu buss apstājās šosejas vidū, mēs visi izlecām ārā, plātoties ar avārijas trīstūri un žestikulējot ceļa malā esošajai kamerai, beigās piepūtuši vaigus tusnījām stumšus busu - nieka kilometru - pa lietu līdz tuvējam benzīntankam.<br /><br />Tieši galapunktā varēja sākties mūsu realitātes šovs - 1.diena busā Nīderlandes benzīntankā. Bija ļoti auksts, es šņaukājos un klepoju, telefons bija izlādējies, savukārt benzīntankā mums to neļāva uzlādēt; mēs visi izmisīgi gaidījām pretim transportu, kas mūs nogādātu Anglijā. Ilgi gaidījām, vēl vienu dienu, tikmēr es kavēju darbu, saritinot locekļus uz nēērtā busa sēdekļa.<br /><br />Es laikam biju viena no laimīgajām, jo, kad pretī atbrauca vieglā mašīna un man koferis valstījās pa pusatvērtu bagāžnieku, es tomēr biju "pirmā reisa" braucēja,kamēr parējie palika gaidīt vēl vienu dienu. <br /><br />Atbraucu es pārgurusi un ieritinājos gultā, darbā izgāju tikai trešajā dienā. Lieki piebilst, ka tajās pāšās dienās man bija jāpārvāc dzīvokļa iedzīve uz jaunu punktu DZ, jo vecā dzīvokļa īpašnieki Biedri "To-var-riši", vnk uzmeta mūs ar parādu par dzīvokli un neko nepasakot, nemaz neatgriezās pēc holideja, vēl šodien viņi nav pateikuši, ka neatgriezīsies; bet "mantojumā" no viņiem man palika telvizors un virtuves kombains. urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:23761 2011-07-12T10:23:00 2011-07-12T10:23:00 2011-07-12T10:09:00Z 2011-07-12T10:09:00Z Ja pārāk daudz domā, tad var arī kaut ko izdomāt; neatceros, kur tieši tādu frāzi lasīju, bet tā labi izpildās divās versijās - var izdomāt kaut ko ģeneālu, var sadomāties pārāk daudz un iedomāties to,kā nav. Es te plānojot savu atvaļinājumu un lietas, kas jāizdara pirms aizbraukšanas biju kā uz adatām, piedevām es jau biju pasākusi dusmoties, par sīkumiem, pat par lietām, kurām iestājies noilgums.<br /><br /> Sākumā, kad sāku vienā dienā srādāt jaunajā darbā kopā ar labu Bebra draugu, nodomāju - tā būs laba iespēja Bebra draugam pārliecināties, ka es varbūt visā visumā esmu normāls cilvēks, ne tikai tāds, kādu Bebrs bija pasniedzis saviem draugiem. Bet gluži nesenīt ar to draugu aizgāja saruna par Bebru, par to, ka viņš ir tēvs, es teicu, ka zinu, ka viņš BIJA man draugos... kas mani rāva aiz mēles tā teikt... tad man vajadzēja vien atdzīt, kāpēc Bebrs nav vairs manos draugos, jo man uznāk melnie... es pat vairs neatceros, ko vēl paticu tik pat ģeneālu, ka viņš pavilka mani uz zoba - Davai, es tagad piezvanīšu Bebram un pateikšu, ka tu dusmīga.... saruna izbeidzās, labi arī, ka tikai mēs divi sapratām, par ko iet runa, ne mans Cigoriņš bija tuvumā, ne arī kāds, kas zin, par kādiem personāžiem iet runa...<br /> Neveikli iznāk, ka īstenībā Bebra draugs man ne ar ko citu neasocējas, kā ar Bebru... tas liek man atcerēies Bebru... Bebra drugs ar Cgoriņu bieži pārmij vārdu, viņš pat laboja Cigoriņa datoru, viņš šad un tad parādās mūsmājās, jo arī mūsu kaimiņiem ir kopīgas intereses ar Bebra draugu..<br /> Lieki pieminēt, ka pirms kāda laika biju izmetusi Bebru no draugiem, jo nespēju skatīties uz viņa un viņa dēla bildēm,kopā ar to sievieti... tad man galvā griežas viņa teiktais: " Vnk ir sievietes, kuru dēļ ir vērts censties"... tad visu viņa teikto saliekot kopā, neko nenozīmē, viņa vēlās žēlabas, ka es esot viņa īstā... es zinu, ka esmu sevi pietiekami pazemojusi, nu pazemoja viņš, bet es akli mīlēju un to pieļāvu...<br /> <br />Tad vēl man dusmas, ka pēdējā laika saasinātajā domāšanā, es pārāk bieži dusmojos uz Cigoriņu, es taču zinu, ka viņš ir jauns, ne jau pēc gadiem, bet pēc pieredzes nastas... viņš bija dzīvojis, kā mācēja... tā, kā viņa draugi dzīvo... tur trūkt pieklājības normu, elementāras lietas, kā sevi savest kārtībā... trūkst atbildības pret māju, viņš vislaik bardakojas un tajās retajās reizēs, ka man apnīk, ka viņš atpūšas spēlējot spēlītes, ejot uz kazino un braucot copē, piespiežu viņu piekārtot māju, viņš to dara pavirši... es parasti, ja mājās kaut kā trūkst, eju uz veikalu, sevišķi izplānoju, vai pietiks tabakas... es daru mājās sieviešu darbus - cenšos gatavot, mazgāt drēbes un žāvēt, piekārtot māju...bet viņš nav kā vīritis - ģimenes galva, viņš ir kā puika, kas dzīvo dzīvi atpūšoties.... varbūt tāpēc es dusmojos, ka es sagaidu vairāk brieduma.... pa retu reizi, viņš nospīd, aiziet uz veikalu, kad es nespēju, sadabū naudu kazino, kad tās trūkst, kaut labāk viņš vnk mācētu tērēt naudu saprātīgi... <br /> Bet varbūt tas ir tas, ka man vajadzīgs, mīļš puisītis, nevis vīriešu vīrietis, kas mēdz būt bezsirdīgs, bezemocionāls...<br /><br /> Tad nu tagad es esmu slima un šodien neaizgāju uz darbu, deguns ciet, galva kā spainis... un kāpēc tas nevarēja sākties 6,7dien, bet gan darba dienā....<br /><br />Tad vēl pēc ķēdes reakcijas, aizvakar kaimiņu meita nopludināja vannasistabu, mēs to sapratām, kad pa lustru mūsu istabā sāka tecēt ūdens.... lieki piebilst, ka slapjā griestu starpsiena ir traucēklis, ūdens ir ap vadiem, nevar izslēgt spuldzīti, izslēgtā režīmā tā mirgo.... urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:23348 2011-04-28T16:42:00 2011-04-28T16:42:00 2011-07-12T09:21:20Z 2011-07-12T09:21:20Z mans neseniegūtis vecais, biezais Atlas of the world lieliski noder kā paplāte gultā pie datora urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:23276 2011-04-27T18:59:00 2011-04-27T18:59:00 2011-04-27T18:12:47Z 2011-04-27T18:12:47Z Kad ikdienas skriešanā piemirstās palutināt sevi, sajusties, ka esi mirdzoša sieviete ar domām un emocijām, pirmais, ko daru - strauji sāku domāt neparasti sievisšķīgi, nopērku kādu angļu kosmopolitenu, nododos šopingam... tā nu kārtējam cosmopolitenam bija special offer, grāmata, ko sievietei palasīties vakaros, kad mājās viss padarīts. " The truth about Melody Browne " izrādījās aizraujoša grāmata, tiesa mūsdienīga, bet interesanta ar daudzpusīgās meteines Melodijas aizgrābjošo stāstu. Stāsts par viņas izturību un gaišo prātu gadiem ejot, kad viņa dodoties pirmajā randiņā pēc sava dēla 18. dzimšanas dienas, piekrīt hipnozei šovā un pēc tam izdzīvo neskaitāmas vizijas no savas bērnības, ko kopš 9 gadu vecuma atmiņa ir izdzēsusi. Jaunajos iespaidos viņa dodas pārvēst vīzijas īstenībā, kas viņai arī izdodas. Pat daudzie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi nav traucēklis lasīt grāmatu :) urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:22794 2011-02-16T19:59:00 2011-02-16T19:59:00 2011-02-16T20:12:29Z 2011-02-16T20:12:29Z ... pagātne ir mūsu bagātība, mūsu nasta un mūu posts, vienlaicīgi. Bez pagātnes mēs nebūtu tas, kas esam, nebūti tādi, kā esam, nevajag pagātni noliegt, nevajag arī nožēlot. Lai arī kā, man šķiet, pagātne mums izvirza modeļus, cilvēkus un vērtības, kuras mēs meklējam vai gribam pilnveidot, vai negribam atkārtot. Pagātni nevajag slēpt, gan meliem īsas kājas, gan tādejādi tu sev atrauj daļu, tā kā noraut sev roku vai kāju, bez savas pagātnes tu būtu klibs un tukšs. Emocijām un atmiņām, jūtām ir sava vieta un laiks, loma arī tagadnē un nākotnē. Pagātnes matērija ir tavs veidojums, tu vari to uzlādēt pozitīvi un negatīvi, to pasniedzot līdzgājējiem, tuvākajiem. <br /><br />Es vēl neesmu aizmirsusi. Tā matērija ap mani riņķo, dažkārt mēs izejam uz saskares kontaktu, dažreiz es jūtos piepildīta, dažreiz apzagta vai piesmieta. Es nebēgu, es neslēpjos. Es esmu, Tu esi, Viņš ir, Ir Dzīve, kamēr elpojam, mēs tomēr dzīvojam kopā, jo Pasaule ir maza gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tu dzīvo ar Viņu, kas ir manī, Es dzīvoju ar Tevi, ar Viņu un uz priekšu. urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:22704 2011-01-08T20:32:00 2011-01-08T20:32:00 2011-01-08T20:38:06Z 2011-01-08T20:38:06Z <p><img src="http://t0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcRvHpPmWMPoWAkMQPX3KFsKx_sSAQq8GccZ1rwZRpPjTiO5riH40Q"><br></p><p>Vakar bija uz manīm savilkts un safrizēts kaut kas tāds, noskaņojums man arī bija kaut kas tādas, gāju ar Mīļumu un draugiem vazāt pa klubiem, dejojās labi, atkal saņēmu komplimentus. Bet vienā mirklī, kad Mīļuma darba kolēģis, kas mani uz jokam nelaida garām, un kuru es pagrūdu ar krūtīm pa čomiskam, atbildē pacēla gaisā un grieza un nelaida vaļā, sāku kaunēties par savu "aso" dabu.</p> urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:21781 2010-12-17T19:25:00 2010-12-17T19:25:00 2010-12-17T19:31:58Z 2010-12-17T19:31:58Z Nu jau trīs mēnešus nodienēju Mansfieldā, ābolu pakotavā, 4. rotas packhausā. Cilāju kastes pa 15kg, darbs ātrs un kvalitatīvs, vislaik zem morālā spiediena, me minūti nedrīksti stāvēt, kā arī jāievēro iekšējā disciplīna, uz darbu sauca dažreiz tā, ka pa 10min jāpieceļas, jāsaģērbjas un jābrauc. Uniformas mums arī bija - sarkani halāti un baltas cepures. Jādzird un jāpilda vaizeru un QS pavēles, uz katra cilvēka bija pa prikšnieciņam. Mūsu aģentūras bosu klusi saucām par Melno Bruņinieku, viņš vnm packhausā iepeldēja klusām, ar savu ledaino Džordža Klūnija skatienu visus nopētīja, paslēpus kur ne būt, un nepārspīlējot, tad, kad vismazāk gaidi iznira uz uzbļāva - Ko stāvi?!!!! Izturēju, naudu papelnīju, tagad var iekārtoties uz darbu siltumnīcas sanatorijā, kur darbs jau salīdzinājumā būs kā atpūta. urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:21637 2010-12-14T12:24:00 2010-12-14T12:24:00 2010-12-14T12:30:39Z 2010-12-14T12:30:39Z mums te mājās ir tāds pāris, galīgi "nepuķovijie", ka nedzer, viņus neredz un nedzird, vīrietis par lūpu pāršpļaut nevar! Kā tik sadzerās visu māju ārda ārā, savu istabu izārda, grūstās abi, siviete ar ājām spārda un kulakiem mauc, un tad vienā tādā kārtējā reizē, sieviete paķer nazi un iegriež un iedur vīrietim, vīrietis šai normālu matu ērkuli izrauj.... bija jāzvana ātrajiem, kā padzirdēja, ka runa par nazi, arī police klāt, izgāza durvis, kaut citi, kas mēs bijām mājās varējām atvērt... vīrietis paasiņoja pa visu māju, apvēma mani, kamēr es ar savu draugu skatījāmies, kā šis jūtas un kā sieviete uzlikusi viņam žņaugu, asiņošanu jau sieviete bija apturējusi, kad atbrauca ambulance (zb man bija ar viņiem pa tel. runāt), police arī bija un tad man bija ar viņiem jārunā, jo neviens cits, izņemot manu draugu, angliski nemāk.... zb... man bija agri uz darbu jāceļas, turklāt otrā dienā atklājās, ka, kamēr es ar police un ambulance skraidīju pa māju halātā, saķēru cold un tagad slima. LIELISKI urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:21286 2010-12-02T14:02:00 2010-12-02T14:02:00 2010-12-02T14:11:20Z 2010-12-02T14:11:20Z Šī jau ir otrā ziema pēc kārtas, kad ražīgi snieg sniegs, ziemā, laikā, kad Latvijā tas ir tikai normāli un ierasti. Nupat ir uzsnigusi pirmā sniega kārta līdz 10cm, un angļi jau panikā, iesaka nebraukt ar mašīnām vispār, jau atcēluši vilcienu reisus un taisās slēgt skolas ciet. Tā vietā varēja vismaz padomāt par ziemas riepu ieviešanu....patīrīt ceļus, vilcienu sliedes, kā to čakli dara Latvijā tādās situācijās. urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:21020 2010-11-29T15:32:00 2010-11-29T15:32:00 2010-11-29T15:35:40Z 2010-11-29T15:35:40Z Šodien mans draugs, ejot uz darbu, kavējās, noskrēja lejā, paķēra savu darba jaku no radiatora, ātri uzvilka un aizskrēja. Darbā, strādājot, viņš jūt, ka uz muguras, aiz jakas, kkas ta kā beržās, ta kā lieks, iebāza roku aiz apkakles un izvilka manas biksītes! urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:20878 2010-11-17T10:57:00 2010-11-17T10:57:00 2010-11-17T11:01:48Z 2010-11-17T11:01:48Z sēžu pie kompīša, mīļums aizgāja uz tuvējo bodi pēc "vēlajiem našķiem", kaut kā ilgāk nebija atpakaļ; <br />atnāk pēc neilga laika;<br /> - kur aizkavējies?<br /> - iemetu pa ceļam automātos 2 poundus, izvilku 18... (tādā gadījumā, man nav iebildumu, ja kavējas ar piegādi :) ) urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:20626 2010-11-17T10:53:00 2010-11-17T10:53:00 2010-11-17T10:55:08Z 2010-11-17T10:55:08Z Emigrācija<br /> No rīta pamodos, devos, nē, īstenībā ļodzīgām kājām steberēju uz veikalu, mani metri virs zemes bija bailīgi un vārgi, jo ķermeni jau dienu iepriekš pārņēma galvā saaugušais nervu kamols no domām vien, ka viss jāpaspēj, soma jāsakrāmē, drēbes jāizgludina, vēl kādas jāizmet, koju istabiņa jāpiekopj, jāatstāj vadi kursabiedrenei, gludeklis komenei.... un un... jāpaspēj uz veikalu, jo Cigoriņš pasūtīja Hektoru. Tāpēc es no rīta skrēju, tīri nojaušot vai pēc mātes metodes tādās situācijās pie alkahola plaukta paņēmu sev arī upeņu-balzāma maisījumu. No veikala stiepjoties atpakaļ, atnāca sms: „ Liena, 17.00 šodien ”. Ziņa no busa šofera atnāca kā, es pat nezinu, aģenta slepenziņojums.<br /> Todien man nebija laika atvadīties no Latvijas, vai no draugiem, man nemaz nebija tāda doma, viss notika steigā. Hi, hi, vēl kad gaidīju tramvaju uz centru un knapi biju atvilkusi savu pārbāzto čemodānu līdz pieturai, Cigoriņš atrakstīja – „Nu, ko tagad dari?” . Labi, ka pie pieturas laipans cilvēks palīdzēja iecelt un pēc tam izcelt ārā smago koferi. Pie tirgus meklēju, kur busiņš novietots, sveicienu atņēma smaidīgs jaunskungs un vēl divi jaunskungi, kas laika gaitā izrādījās omulīgi cilvēki.<br /><br /><br />Ceļā.<br /> Pirms izbraucām no Latvijas, sāka līt lietus, mums pa ceļam vajadzēja iebraukt Saldū, tur bija drausmīgs vējš. Visas nākamās dienas bija vienādas. Ik pēc laika pārbraucām kādu robežu, nekur netikām apturēti vai pārbaudīti, katrā valsti izkāpām ar savām kājām uz zemes, lai apciemotu benzīntanku labierīcības un uzpīpētu tur pat teritorijā, kaut tas nav atļauts. Regulāri sazinājos ar mammu un Cigoriņu, tikai sms veidā. Bija valstis, kuru mobilo telefonu operatori neļāva zelta zivtiņai veidot pārklājumu. Tās stundas man pagāja nīgri, kad nesaņēmu ziņas no savējiem, gulēt uz mašīnas aizmugurēja krēsla arī nevienmēr bija ērti, bieži bija jāmaina pozas, dažreiz bija auksti, fonā skanēja mūzika vai gāja kāda filma un, protams, nevar aizmirst GPS balsi nepārtraukti, „turēties pa labi... pēc 200m labais pagrieziens... aplī izbraukt taisni... aplī otrā izeja... pēc 100m pagrieziens.... utt. ” – apnicīgs aparāts. <br /> Garastāvoklis uzlabojās, kad mums pa ceļam bija jāiebrauc Dānijā, braucām pāri tiltam, kas savieno pussalu ar sauszemi, ļoti skaisti, lejā varēja redzēt krasta izroboto līniju, mazas mājiņas , laivas piestātnēs un zilu ūdenī. Tā arī bija vienīgā diena, kad spīdēja saule, garām braucām dzelteniem dzelteniem labības laukiem, tas bija gaiši. Varēja atskatīties arī kukurūzu laukus, man tad prātā nāca visas tās ainas no amerikāņu filmām, kad no kukurūzas laukiem izlien/atnāk vai nu monstri, gari vai citplanētieši :D <br /> Lamanšu mums vajadzēja šķērsot uz prāmja no Francijas pilsētas, ja nemaldos – Kale. Ostā gan mūs pārbaudīja, vismaz pases, bez misēkļiem. Pirmoreiz biju uz prāmja, pirmoreiz šūpoja, bija sajūta, ka esi apdullid un galvā turpina dunēt, bet pēc tam pieradu. Par spīti lietum, izgāju uz klāja uzpīpēt, paskatīties uz horizontu, tālām klintīm, paraudzīties aukstos putojošos viļņos. Kad iegāju atpakaļ mīksto dīvānu telpā, raugoties ārā pa logu mani pārņēma piedzīvojumu stāsta cienīga domu, ka es šķērsoju neaptveramu attālumu, lai satiktu savu izredzēto, savu draugu, ar kuru bijām sarakstījušies gandrīz gadu, redzējušies tikai vienreiz dzīvē un daudzas gan reizes videozvana kameras otrā pusē, bet ar to pietika, lai es pieņemtu izaicinājumu. urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:20395 2010-08-16T23:24:00 2010-08-16T23:24:00 2010-08-16T20:26:56Z 2010-08-16T20:26:56Z man šķiet, ka es tādas saņemu regulāri;<br />bet šodien iepērkos RIMI un tad pie kases krāmēju uz lentes groza saturu un tur pēkšni atrodas Laimas šokolāde, es pie šokolādēm vispār nebiju :D nu un tā šokolāde man noderēja, es to atdevu sievietei, kas man atgādāja paciņu no UK :)<br />tātad - "tie tur augšā" tiešām zina, ko dara :) urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:20072 2010-08-10T15:42:00 2010-08-10T15:42:00 2010-08-10T12:45:40Z 2010-08-10T12:45:40Z ... lai Dievs nogrābsnās pār tevi! Tā viss nav viegli saglabāt veselo saprātu, ja jau divas naktis pēc kārtas man tevi jāredz sapņos, ja man jājūt tavs pieskāriens tik tuvu, kā tas būtu patiešām! urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:19887 2010-08-09T21:48:00 2010-08-09T21:48:00 2010-08-09T18:58:56Z 2010-08-09T18:58:56Z šodien nejutos labi, aizgāju nosnausties, māte palika skatoties filmu;<br />gulēju, sapņoju, līsz mirklim, kad vairs neredzēju sapņus, biju istabā un gribēju pamosties; <br />es sajutu kā parasti bezspēku, vārgumu, kad nevaru pakustināt ne kājas, ne rokas, kad ir smagi elpot un nevar atvērt acis; es apzinājos, ka istabā ir māte, es zināju, kur guļu es un kur atlaidusies ir viņa, es redzēju viņu ar avīzi rokā, redzēju visu no tā punkta, kad atrodos gultā tā, it kā man acis būtu vaļā, bet man acis bija ciet;<br />gluži parasti kā vienmēr es saucu to, kas ir istabā, es teicu - mammuci, ar trešo reizi man izdevās izdvest skaidri; māte prasīja - kas ir? es ar lielu piepūli izdvesu skaidru - pamodini! viņa turpina runāt - tu murgo? kas ir? es - panāc! tajā pašā laikā es mēģinu ar rokas kustību aicināt nāk, bet redzu un jūtu, ka roku nevaru pakustināt, nevaru atvērt acis, bet gribu pamosties, izdvešu vēl vienu - panāc! tad es redzu, ka viņa noliek avīzi, pienāk pie gultas un sapurina mani, un es uzreiz pamostos.... viņa man stāsta, ko es runāju (..) - es tikai dusmīgi atraucu - es zinu! Jo es tiešām apjautu, kas notiek....<br /><br /><br />p.s. man nepatīk tikai tas, ka es nezinu, kāpēc tā notiek un kāpēc arvien biežāk; un visvairāk es baidos, ja neviena nav istabā, tad tas ir ilgi un mokoši.... urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:19658 2010-08-08T00:12:00 2010-08-08T00:12:00 2010-08-07T21:16:00Z 2010-08-07T21:16:00Z Viņas visas trīs tiekas "mājās", 18 kvadrātmetros, iedzer alu pēc darba un uzēd gaļu, joko par ikdienu darbā un kolēģiem, runā par neatkārtojamo dzīvi! Lūk, trīs, arī sievietes! urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:19363 2010-08-04T23:42:00 2010-08-04T23:42:00 2010-08-04T20:43:16Z 2010-08-04T20:43:16Z šodien ļoti spēcīgi, kā nekad izjūtu nostaļģiju, visvairāk man sirsniņa saraujas, ka neredzēšu mammu, kaut mēs tik bieži strīdamies.... es noteikti viņu ļoti samīļošu, kad satikšu 6dien.... urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:18904 2010-07-25T00:14:00 2010-07-25T00:14:00 2010-07-24T21:15:29Z 2010-07-24T21:15:29Z Viss ir izlemts, mātei paziņots, kaut pilnīgu nonievājumu saņemot pretī. Brālis atbalsta, Cigoriņš atbalsta visos iespējamos veidos, tāpēc es esmu gatava pārcelties, jau pavisam drīz :) urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:18587 2010-07-20T21:48:00 2010-07-20T21:48:00 2010-07-20T19:00:59Z 2010-07-20T19:00:59Z [epizode 1] manā pagalmā ir oranžs kaķis, man patīk oranži kaķi, vienu ģiko es biju pieradinājusi laukos; tagad, kad pagalmā redzu mazo tīģeri šeit, vienmēr mutes kaktiņi savelkas smaidā; tā nu vakar es redzu oranžo kaķi, atstatus no visiem pagalma melnajiem un raibajaiem kaķiem, kas izmetušies pie nopostītā koka nožogojumā;<br />Es: skaties, rekur tas foršais, oranžais kaķis!<br />Fr.: viņš ir atstatus no visiem pārējiem...<br />Es: tāpēc, ka viņš ir laimes kaķis, saka, ka oranžie kaķi nes laimi (!)<br />Fr: nē, viņš vienkārši ir rasists...<br /><br />[epizode 2]<br />Es: tu esi baigi iededzis, tā jau tev āda ir brūna... ā, starpcitu, aizmirsu kafiju nopirkt...<br />Fr: mums būs kafija ar pienu, es būšu kafija, tu - piens :p<br /><br />[epizode 3]<br />Fr: es uz galda atstāju 20ls, paņem atpakaļ tos 5ls...<br />Es: labi, es nogriezīšu 5ls no tiem 20ls<br />Fr: (...) ā, tu arī nevari samainīt :D<br /><br />[epizode 4]<br />Fr: Goodnight!<br />Es: Bonne nuit!<br />Fr: Ar labu nakti! urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:18005 2010-07-07T18:49:00 2010-07-07T18:49:00 2010-07-07T15:54:23Z 2010-07-07T15:54:23Z biju pie brāļa meitas, apciemot skolēnu un jauniešu dziesmu un deju svētkos, viņa bija priecīga, nedaudz vismaz pastaigājām un bijām veikalā, vismaz ārpus ierastās vides :) viņai jau arī lepnums, ka pie viņas tante :) satiku arī savu pirmo audzinātāju un dažus vecos skolotājus :)<br /><br /><br />p.s. ā, un vispār, kontrabandu pirkt uz tirgus ir jautri<br /><br /><br />p.s. 2 un vecajā labajā smēķētavā sveši cilvēki vēl arvien uzrunā urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:17742 2010-07-03T22:36:00 2010-07-03T22:36:00 2010-07-03T19:38:20Z 2010-07-03T19:38:20Z "Tev piemīt brīnumainas spējas izķepuroties jebkurā situācijā! Apskaužami", persona, kas pazīst mani vien 2 gadus. urn:lj:klab.lv:atom1:jessica:17475 2010-07-03T21:31:00 2010-07-03T21:31:00 2010-07-03T18:35:32Z 2010-07-03T18:35:32Z Yess!!! Diploms kabatā :))<br />svinējām ar kursabiedriem, Nabaklab, iepazinos ar Norvēģēm, bet beigās jau visai mistiskā kārtā nokļuvu mājās (giggle)<br />savukārt vakar izlēmu turpināt pa savam, dodoties atkal viena uz centru, kur iepazinos ar 2 brāļiem, ar vienu no kuriem "tuvāk", visādā ziņā, tas bija super, un iepazīšanās man atgādināja visu to būšanu ar manu bijušo Bebru, tik pat aizraujoši :)