Nu jau trīs mēnešus nodienēju Mansfieldā, ābolu pakotavā, 4. rotas packhausā. Cilāju kastes pa 15kg, darbs ātrs un kvalitatīvs, vislaik zem morālā spiediena, me minūti nedrīksti stāvēt, kā arī jāievēro iekšējā disciplīna, uz darbu sauca dažreiz tā, ka pa 10min jāpieceļas, jāsaģērbjas un jābrauc. Uniformas mums arī bija - sarkani halāti un baltas cepures. Jādzird un jāpilda vaizeru un QS pavēles, uz katra cilvēka bija pa prikšnieciņam. Mūsu aģentūras bosu klusi saucām par Melno Bruņinieku, viņš vnm packhausā iepeldēja klusām, ar savu ledaino Džordža Klūnija skatienu visus nopētīja, paslēpus kur ne būt, un nepārspīlējot, tad, kad vismazāk gaidi iznira uz uzbļāva - Ko stāvi?!!!! Izturēju, naudu papelnīju, tagad var iekārtoties uz darbu siltumnīcas sanatorijā, kur darbs jau salīdzinājumā būs kā atpūta.