Reiz bēniņos...
Jūnijs 15., 2010 
02:28 pm - piedarbiņš
tur ir omulīgi, interesanti strādāt, daudz jaunu, svešu, arī pārsteidzošu cilvēku kā arī spilgtu mākslinieku; pirmajā dienā man garām pagāja trīs līgavas baltās kleitās; netālīt strādāja garkāju klauns, piepūšot balonus un no tiem izveidojot zvēriņus un apzeltītais cilvēks-statuja; pirmajā dienā arī apgrozījums bija labs, neskatoties uz to, ka jumts bija vēja nopūsts, apsargi tur kko krāmējās, bet nāca pircēji + mākslinieces vēl kaut ko stāsta par precēm un sistēmu vispār; vakarā jau bija pavisam omulīgi, jo Dzelzs Vilks spēlēja dzīvajā, turpat sektora kefejnīcā (sun)
tik Antonio ar savu futbolu sāk jau kaitināt, visas spēlēs jāredz un vēl tas draugs kā aste. nogurdinoši. pēc manas asās sms ierasties 5 no rīta, arī nav prāta darbs. dažreiz jau es pielāgojos, bet es gribēšu, lai pielāgojas man vairāk.
otrā darba diena gan nebija diez ko izdevusies, jo lija lietus, vairāk jau smidzināja kādas 4h, pircēji nosaluši kūņājās apkārt un pliksķināja acīm, kad kaut ko stāstīju smaidīja un tik teica: "cik mīļi, cik burvīgi", bet neko nepirka. pārsteidza vecie, sirmu matu garmatainie hipiji; kā arī metālisti, to starp divas meitenes ar viscaur pīrsingotu seju (viena no viņām brutāli nošpļāvās netālīt no stendiem), par kultūru nav ko teikt!
savukārt vakar nopirku kleitu izlaidumam, tieši tādu, kāda man patīk! (taisnība ir, ka sievietēm garastāvokli uzlabo iepirkšanās :) )
This page was loaded Nov 26. 2024, 4:03 pm GMT.