Attapos ar mentola Slim cigarešu paciņu, sākās diena (-)
Abrauca L., atnāca S. un mēs aši devāmies uz centru, bet vēl šodien nesaprotu, kāpēc obligāti gājām kājām; pa ceļam lija, drūzmējāmies zem mini lietussarga, kurš dabiski vēlāk saplīsa, mati kļuva par "slikto matu dienu" (-)
Pīpējām aiz stūra Vecrīgā pie Jēkaba kazarmām un bļaustījāmies, un muļķojāmies, tik pat kā nelija (+)
Gājām uz Saeimu, stājāmies rindā, mums priekšā čaloja 4 meitenes, kas pārzināja Daudz (!) valodu, tā savādāk smējāmies par Sevi, lietussargu(+)
Sagaidījām savu rindu, man patika zolīdie Apsargi, sesksīgi vīri melnā (+) nedaudz papīkstējām pie pārbaudes, jo iepriekš vispār bija sajūta - "bēgam prom" (-)
Bolījām redzokļus apkārt, Saeimas plenārsēžu zāle izrādījās Daudz mazāka nekā TV, bet Gundars Daudze ļoti draudzīgs (+) un atkal uzradās tas fotogrāfs un lika sastāties un noknipsēties, arī cita fotogrāfe uzdarbojās un mūs vēl filmēja, un šodien dažas bildes ir ziņās (+)
Gājām skatīties uz maizi, kāda izskatās mīkla mikroskopā, riņķojām pa Vecrīgu, un tad S. paziņo, ka mums visām četrām (!?) vajadzētu (...) neatceros ko tieši; bet mēs bijām trīs :D S. ir iedomu draudzene arī šajā vecumā :D (+)
Lija, lietussargs bija bezjēdzīgs, lēkājām pa bruģi, iepirkāmies, devāmies uz Krastmalu (+)
Dzērām alu, pīpējām un gaidījām savu kārtu Naba Club; devāmies turp; bijām sajūsmā, Brengulis, laba akustika, basi, smēķētava ārā, pagalmā(+) un tad DAS SONNTAGS LEGION izpildījums, izbaudāms!!! kā spēcīga seksa analogs (+++)
Krodziņš Kabata, bezjēdzīgs DJ, neizteiksmīgi cilvēki un ne tieši tie cilvēki, kam jābūt (---)
Ceļš mājās, likās īsāks, kaut garīgais bija zem nulles un sāku jau nest drūmus un lecīgus tekstus ārā, visprātīgākais, ko es varēju darīt, atnākot mājās, aizvērt muti un iet gulēt, un kā šorīt L. izteicās, mans grabuļgredzens izdvesis skaņas "Dzin, dzin" :D kamēr es vilku pār galvu desmit segas (-)
Tagad tikai jāatver maks un jāpārskaita nauda (?)

Vai nu paģiras vai cenšanās nepīpēt, bet es biju tieši tāda, lai, ņemot tomātus cenā 1,18ls/kg, nepadomātu, ka tos, kas atsevišķi metājas nevarēs noteikt pēc izcelsmes, un ka tie ir dažāda kalibra, dabīgi pie kases, pārdevēja nevarēja atpazīt, saplēsa maisiņu, salika tomātus rindiņā, pateica, ka tie no četriem ir visdārgākie, es teicu, nezinu, ņēmu no tās kastes, šī piedāvā aiziet un apskatīties, es aizsvilos un teicu, nekur neiešu, lieciet tādas cenas kā Jums šķiet, viņa noliek malā, es paceļu balsi un saku, nē, es tos tomātus pērku, tā nav mana problēma, ka Jūs neatpazīstat, Jūs strādājiet, Jums jāzin, ja dārgākie, tad tādu cenu lieciet, viņa nosver, nomet man viņus, es pavisam laipni, lūdzu, ielieciet maisiņā (jo viņa iepriekšējo maisiņu saplēsa), viņa tā izdara, es pasaku laipnu - paldies.
Varbūt arī mana vaina ir, ka es neiedomājos, ka tie tomāti, kurus es paņēmu, īstenībā bija pārsviesti no citas kastes (tur bija kādi 5 veidi), bet tā kā tā pārdevēja nekad man neatbild ar - Labdien - un ieslēdz savu dusmu izteiksmi, tad es nejūtu nožēlu, ka pacēlu pret viņu balsi.

Man garšo tomāti. Bet tie sabojāja man vakaru.


+ nez kāpēc man skaips man nenosūtīja tieši tās ziņas, kuras es ļoti ļoti vēlējos saņemt, bet saņēmu ar 4 dienu nokavēšanos.