jenny

Grāmatas man atņem spēku. Ne jau tikai lasot.

Esmu pabeigusi lasīt triloģiju, un atkal jūtos...emm...tukša (tas laikam ir vispiemērotākais vārds)
Nespēju beigt domāt. Vienkārši nespēju.


Man ir grūti neskumt, jo liekas, ka daļa no manis būtu mirusi, tā, kura dzīvoja līdzi grāmatu varoņiem, izjuta, to, ko juta tēli.

Tieši šā iemesla dēļ, man laikam ir bail lasīt grāmatas.





Galu galā tukšumu mēģinu aizpildīt ar ēdienu. Un tas tiešām ir briesmīgi!

Ironiski ir tas, ka nomainīju savu vārdu, lai nezinātu, kāds ir mans īstais vārds, bet šeit piereģistrējos, lai izpaustu savu patieso ES.
Kā varu būt pati es, ja man ir cits vārds?


Atkal maska, aiz kuras slēpjos.