http://klab.lv/users/jena/ FLASHING LIGHTS - Sviesta Ciba Mon, 08 Nov 2010 21:54:55 GMT LiveJournal / Sviesta Ciba http://klab.lv/userpic/137355/24672 http://klab.lv/users/jena/ 100 100 http://klab.lv/users/jena/19705.html Mon, 08 Nov 2010 21:54:55 GMT http://klab.lv/users/jena/19705.html Es šodien sapratu, ka nav neviena, kam izteikt vārdos savu sāpi, kam paraudāt uz pleca, kam paskatīties acīs tā, lai mani saprot.<br /><br />Es šodien sapratu, ka man ir bail no nākotnes, jo es jūtu, ka man neizdosies iecerētais vai vismaz neliela daļa no tā, un pēkšņi man radās vēlme visu pamest un aizmukt...<br /><br />Kāpēc cilvēki domā, ka vienīgā labākā izeja ir bēgšana? Es taču zinu, jūs visi zināt, ka vieglākais ceļš nekad nav bijis tas labākais, bet šoreiz... šoreiz varbūt tas ir vienīgais ceļš? Vai arī es tagad lūstu grūtību priekšā. Pirmo reizi. Pirmo reizi vairāk kā gada laikā es lūstu, ne tāpēc, ka uz maniem pleciem gulstas lielāks smagums, kā varu paciest, bet tāpēc, ka manā galvā ir vairāk domu, nekā spēju sagremot, sakārtot, izsviest, izdomāt. Mani satrauc nākotne - tā, kas būs pēc nedēļas un tā, kas būs pēc diviem gadiem. Kāpēc gan es par to domāju tieši tagad? <br /><br />Ja es sāku domāt par to, ka kāda viena doma no miljons manā galvā nepakļaujas nekādai loģiskai darbībai, tad tā velk no pazemes ārā vēl un vēl, un vēl... un vēl. Sanāk, ka visas miljons domas, ko es biju veiksmīgi aprakusi kaut kādās smadzenes rievās, tās visas tagad ir ārā un grib, lai es tās sakārtoju, bet kā lai sakārto haosu? Jūs esat kādreiz kārtojuši haosu? <br /><br />Man gribas smieties, un dažreiz man pat sanāk. Es to nosaucu par "kaut ko līdzīgu rudens depresijai". Tāda man nav bijusi jau kādu ilgāku laiku, bet precīzāk... neatceros, kad esmu jutusies tik nogurusi no dzīves pēdējo gadu laikā. Es gan neminēšu faktu par iksezonas "depresiju", bet šogad tas tā laikam lēnām sākās un nezinu, kad beigsies. Mani tomēr grib aprakt dzīvu, bet es par to pašlaik nesatraucos.<br /><br />Vēl kāds nepateicīgs fakts ir, ka es nemāku atteikties no socializēšanās. Tas pat nepalīdz man tikt pāri savai melnajai dzīves svītrai. (Ak, ja jūs zinātu, cik ļoti es izbaudīju dzīves balto strīpu. Es nedomāju, ka tā ir bijusi labāka pēdējo mēnešu laikā.) Es nemāku atslēgties no sociālajiem medijiem, no interneta kopumā. Man taču būtu tik daudz vieglāk! <br /><br />Es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri māk paslēpties... pazust, bez ziņas, bez miņas. Un tad uzrasties - pēc kādas nedēļas, pusotras. Nav jau tā, ka mani neviens nemeklētu, bet faktiski nav iespējams pazust tā, ka man nenāktos ne ar vienu komunicēt. Es varētu pazust uz pāris dienām, kad neesmu tuvu akadēmiskajai videi - es centīšos antisocializēties nākamnedēļ. Varbūt tas palīdzēs. Vide gan neuzlabosies, bet nebūs tik sociāla. Tas gan negarantē faktu, ka man nenāksies komunicēt ar akadēmiskās vides cilvēkiem. Es gan ļoti mēģināšu vismaz vienu vai divas dienas nebūt nekur, kā tikai savā oranžajā* pasaulē.<br /><br />Man šķiet, ka es sen neesmu tā cilvēcīgi runājusi par lietām un notikumiem, par cilvēkiem, par attiecībām, par tendencēm, nejaušībām...<br />Es atceros kā tagad, kad pirms gadiem 5 man ļoti patika runāt par to, ka "dzīvē nekas nenotiek tāpat vien". Kāpēc es šo jautājumu neesmu uzdevusi visiem jauniepazītajiem cilvēkiem? Man taču tik ļoti patika par to runāt...<br /><br />Es negribēju šorīt celties, jo man gribējās visu dienu nogulēt gultā. Laiks patiešām nevedina uz pozitīvām domām, lai arī man vienmēr ir paticis lietus....vismaz no istabas loga. Bet istaba šodien smaržo pēc vaniļas, un man tik ļoti patīk te būt. Es pat neņemšu vērā, ka šī nav īstā oranžā* pasaule, bet ļoti līdzīga... atrodos mazajā, satīriskajā parodijā par oranžo* pasauli. <br /><br />Es laikam gribēju tikai nedaudz parunāt šovakar. Un ja kāds mani ir uzklausījis, tad paldies. Tas laikam ir vienīgais, kas man vajadzīgs visvairāk pašlaik... http://klab.lv/users/jena/19705.html Stateless - Bloodstream http://klab.lv/users/jena/18958.html Sun, 13 Jun 2010 13:41:56 GMT http://klab.lv/users/jena/18958.html Tas varētu skanēt diezgan paradoksāli, slimi un deģenerēti, bet man šodien, tieši šodien, radās tāda sajūta, ka man vajag puisi, kurš man sabojās dzīvi! Tādu, kas ir "bad boy" variants.. dzer, smēķē, krāpj, izturas nožēlojami un ir liekulis.<br />Es nezinu, kāpēc tā. Pēķšņi.. negribas kādu jauko puisīti, kurš ir lieliskā vīrieša variants, vienmēr godīgs, vienmēr jauks, romantisks un līdzjūtīgs. <br />Katrs cilvēks, ar kuru mēs esam kopā, veido mūs - audzina raksturu, tā teikt. <br /><br />Šajā reizē es par piemēru gribu ņemt iuvas SS (Suka S.) [turklāt, tie nav viņa iniciāļi].<br />Viņš ir viens no nožēlojamākajiem cilvēkiem, par kuru man jebkad ir nācies uzzināt. Un tad atkal - viņu mīlēja [un varbūt vēl joprojām..]. Skatos uz iuvu - pieredze viņu izaudzināja par tādu,kāda viņa ir tagad - stipra sieviete.<br />Labi, ko nu par iuvu. [mcmc saulīt*]<br /><br />Un ko nu vēl minēt... šķiet, ka esmu atradusi to, ko man tagad gribas. Es neteiktu, ka viņš ir tāds, kādu man vajag, tieši otrādi, viņš ir gudrs, interesants un jautrs, tomēr.. noklausījos dažas viņa iecienītākās dziesmas. Ar to jau arī nepietiek, bet tad atkal... viņa balss? Ar to varētu pietikt. Piedod, D.,ka es par Tevi tik slikti... bet tomēr šķiet, ka Tu varētu būt lielisks maita, kurš sabojā manu dzīvi un atstāj neārstējamu traumu.<br /><br />Nezinu, kas pie velna ir tik ļoti iespaidojis manu smadzeni, bet domāju pavisam šizofrēniski un neadekvāti.<br /><br />Nedomājiet daudz, cilvēki. Bieži tas mēdz atstāt neārstējamu traumu. http://klab.lv/users/jena/18958.html http://klab.lv/users/jena/18651.html Mon, 01 Mar 2010 17:19:49 GMT http://klab.lv/users/jena/18651.html Man galva smaga<br />Tā pilna domu man svešu<br />Tā pilna skatienu kvēlu<br />Un smaidu kautru<br /><br />Man galva smaga<br />Tā pilna Tevis, tā pilna Tevis<br /><br /><br />-jana 28.02.2010.<br /><br /><br /><br />P.S. Skatos,ka sen neko neesmu rakstījusi savā domu 'miskastē'... un nezinu,kāpēc neesmu.<br />Bet.... ja tā nopietni, tad viss ir pavisam nenopietni.<br />Viņš.......... viņš<br /><br />un vēl K, ar savu.... dooooh.<br /><br />Klausos BSB.... kāpēc ne?<br />SUperīgas atmiņas,toties. http://klab.lv/users/jena/18651.html BSB - Panic http://klab.lv/users/jena/18405.html Fri, 22 Jan 2010 15:35:04 GMT http://klab.lv/users/jena/18405.html 2010. gada 21. janvāris.<br />---<br />Tas sākās 16. decembrī 2009.<br />Tas tikai,lai es atceros.<br /><br />Mēs bijām pazīstami tikai nepilnas trīs nedēļas.<br />Tas bija 1. janvāris.<br />Viņš izdomāja atbrauk, lai iedzertu kafiju.<br />Tas nebija randiņš.<br />Viņš palika.Viss bija labi. Viss bija sasodīti labi.<br /><br />Tas bija 20. janvāris.<br />Viņš teica,lai atbraucu ciemos.<br /><br />21. janvāris.<br />Es atbraucu 15:50.<br />Paspēju izsmēķēt pusi cigaretes un viņš jau bija klāt.<br />Jau pirmajās 5minūtēs viņš prasīja vai nav kāds autobuss vēlāk par 18.50. Mans autobuss bija 18.50.<br />Es teicu,ka nav, bet ja man tētis strādā es varētu sarunāt,lai viņš man atbrauc pakaļ.<br />Mans tētis nestrādāja.<br />Tā ir sakritība vai likteņa ironija?<br /><br />Mēs aizgājām uz veikalu.<br />Nopirkām 6 aliņus un pepsi.<br /><br />Mēs aizgājām pie viņa.<br />Dzērām alu.Runājām.Smējāmies.Klausījāmies.Skatījām<wbr />ies.<br />Tas nebija randiņš.Mēs to zinājām.<br />Mēs aizgājām uzpīpēt. Viņš man pateica,ka tas ir draņķīgi,ka autobuss tik ātri. <br />Laiks skrēja nemanot. Paredzami. <br />Viņš pateica - man bija doma... varbūt tu gribi palikt? Bet nē, es nespiežu, tas viss,ja pati gribi, protams..<br />Nē, es neatceros vārds vārdā tekstu. <br />Bet apmēram tā arī bija.<br />Neskatoties uz to,ko pateicu tēvam pa telefonu vēl pirms 40minūtēm, es piezvanīju un pateicu,ka mājās būšu rīt. Smieklīgi.<br /><br />Mēs aizgājām pakaļ vēl aliņam. Vēl četriem aliņiem.Un cigaretēm.<br />Runājām.Dzērām.Pīpējām.<br />Es viņam padziedāju.Jā,haha,viņam patika mana balss.<br /><br />Es viņam pateicu,ka labāk es to pateikšu acīs nekā bezpersoniski vēstulē.<br />Visu laiku atgādinādama - Vienīgais uz ko es ceru,ka tu man rīt neatsūtīsi vēstuli ar teksu,ka mums nevajadzētu runāties.<br />-Tu man patīc vairāk nekā cilvēks.<br />Pēc tam,jā,sasodīts, viņš sāka gruzīties. Teica, ka negrib, lai man sāp.<br /><br />Man bija reibums. Man bija diezgan slikti, bet laika gaitā tas viss pārgāja.<br />Mēs aizgājām uz istabu. Bija kādi 23.00.<br />Mēs sēdējām viens otram pretī. Mūs šķīra apmēram metrs vai mazāk. Attālums pa brīdim samazinājās.<br />Viņš satvēra manas rokas.<br />Mēs zinājām,ka tas neko nenozīmēja. Mēs joprojām to zinam.<br />Tā mēs runājām.. apmēram pusstundu.Varbūt vairāk.<br />Pienāca kāds moments, kad es atvēros pavisam... es runāju... un raudāju. Jā, es raudāju. Bet no tā,ka mani pārņēmis patiesības vilnis.<br />Pa brīdim mēs palaidām vaļā rokas. Pa brīdim saskārāmies ar galvām un skatījāmies viens uz otru.<br /><br />Moments,kad mēs sēdējām un runājām, es pateicu, lai pagriežas pret mani ar muguru.<br />Sākumā es uztaisīju nelielu spranda masāžu.<br />Vēlāk bužināju matus, darot nelielu galvas masāžu.<br /><br />Mēs par to runājām arī ātrāk,virtuvē. Mēs par to runājām vēl ātrāk... vēstulēs.<br />Es viņam atkla pajautāju... - Saki... jā vai nē?<br />Viņš pagrieza galvu uz sāniem... pasmaidīja... - Nu jā...<br />Es satvēru viņa rokas... un teicu - Man ir kauns tev to prasīt... bet,ja es to daru, tad.... vai tu varētu mani nobučot? :)<br />Viņš... [JEL, ES NEATCEROS]... un tad jā,viņš mani noskūpstīja.<br /><br />Pēc brīža mēs atkal runājam. Mēs esam viens otram tuvu,ļoti.<br />Mēs... atkal sākām skūpstīties.<br /><br />Viņš aizgāja.<br />Es stāvēju istabā pie galda un skatījos ārā pa logu.<br />Bija pāri pusnaktij.....<br />Viņš ienāca istabā... es piegāju viņam klāt.<br />Es neatceros vai mūsu rokas saskārās.<br />Es satvēru viņa seju.... es viņu nobučoju. Vienkārši....... šķita,ka viņš gribēja vairāk, bet es atrāvos. <br />----------------<br />................<br />Jā...... viņš man atgādināja divas reizes, ka tas neko nenozīmē un cer,ka es to zinu un saprotu.<br />Protams.<br />Haha..... jā. Es zinu. Es neko neceru. Negaidu.<br /><br />No rīta es viņam pateicu, ka man ir kauns tikai par divām lietām - tas,ko lūdzu un tas,ka raudāju viņa priekšā.<br />HAHA.<br />Viss ir labi.<br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Vēl viss ir labi.<br />Es ceru,ka tā būs.<br />Vismaz kādu laiku :)<br /><br /><br /><br /><br /><br />Peace on us.<br /><br />Ou... un frāze no manas mutes - I'm going to hell.<br />:D<br />Gan jau,ka nē.<br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />...<br /><br /><br /><br />P.S. nekas nenotika. http://klab.lv/users/jena/18405.html crossfade - cold http://klab.lv/users/jena/18090.html Thu, 07 Jan 2010 16:23:59 GMT http://klab.lv/users/jena/18090.html Es īsti nezinu vai man ir uzmācies melanholiskais noskaņojums atkal, vai vienkārši tāds noskaņojums radies pēdējo dienu notikumu iespaidā, liekot man pārdomāt un saprast līdz šim izdzīvoto un pieredzēto.<br />UN, AK ŠAUSMAS, KĀ ES IENĪSTU PRINCIPUS. <br /><br />Es atzīšos nepatīkamajā - es tiešām laižu garām dzīvi. Es nosēžu nožēlojamā adresē praktiski visu dienu, pat ja tur tiešām NAV ko darīt. Es gan neteiktu, ka tur jebkad ir bijis ko darīt, jo ja es tur nesēdētu, man tagad nebūtu tik draņķīgi. <br />Vakar kāda 25 gadus jauna būtne, man pateica, ka vajag atrast nodarbošanos, kas litku iziet ārā no mājām. Sasodīts, kā es gribētu mācīties ģitārspēli. Kā es gribētu apmeklēt glezniecības kursus, valodas kursus.... SASODĪTS! Man nav pietiekoši daudz naudas tam,diemžēl.<br />Lai nu kā, ne tik negatīvi laiks arī netiek izšķērdēts sēžot `tur` visu laiku, jo, par laimi, esmu arī sapazinusies ar lieliskiem cilvēkiem. Par brīnumu. <br /><br />Nerunājot par to, nezinu vai manā dzīvē vispār jebkas ir mainījies pēdējo mēnešu laikā. Dzīvoju savos 6m2 un priecājos kā pēdējais deģenerāts. Un neguļu. <br /><br />Paldies ikvienam, kas mani jebkad ir uzklausījis. It īpaši paldies I. un S. par runāšanos,kas vismaz glābj dienu no pilnīgas sviestainības.<br /><br /><br />Adios. Peas on you.Green.<br /><br /><br />čao. http://klab.lv/users/jena/18090.html Tool - Right In Two http://klab.lv/users/jena/17821.html Sat, 19 Dec 2009 19:55:43 GMT http://klab.lv/users/jena/17821.html one guy - one word - one mistake - fuck it<br /><br />i wonder where are they???? http://klab.lv/users/jena/17821.html http://klab.lv/users/jena/17366.html Tue, 08 Dec 2009 22:14:16 GMT http://klab.lv/users/jena/17366.html Viņš sacīja: «Man patīk daudzas , Es nevaru būt tikai ar vienu». <br />Viņas atbilde bija viņas smaids. <br />Viņš teica: «Esmu pats par sevi - brīvs un nevienam neko neesmu parādā». <br />Viņa aizsmēķēja un nodūra acis. <br />Viņš turpināja: «Man patīk sievietes, kuras saprot mani, un respektē manu brīvību». <br />Viņa pavīpsnināja un izpūta šauru dūmu strūkliņu. <br />Viņš sacīja: «Piedāvāju,Tev labi pavadīt laiku, Tu man patīc». <br />Viņa nodzēsa cigareti un ielūkojās viņa acīs. <br />Viņš saprata,ka viņa neiebilst. <br />Viņš pajautāja: «Tev, laikam, ir bijuši daudzi vīrieši?» <br />Viņa apskāva viņu un stipri piespiedās tam klāt. <br />Viņš vaicāja: «Vai Tev ir labi ar mani?» <br />Viņa aizvēra acis un noskūpstīja viņu. <br />No rīta atvadoties, viņš sacīja: «Viss bija lieliski, tikai lai tas paliek starp mums». <br />Viņa pastiepa roku un no viņa pleca norausa neredzamu puteklīti. <br />Viņš teica: «Es Tev uzzvanīšu kaut kad». <br />Viņa pamāja un aizvēra durvis. <br />Viņš piezvanīja tajā pat vakarā. <br />Viņas nebija mājās. <br />Viņš sazvanīja viņu uz mobilo tikai vēlā naktī. <br />Viņa atļāva atbraukt tikai pēc nedēļas. <br />Viņš jautāja: «Nu, kā atpūties bez manis?» <br />Viņa pasmaidīja un piedāvāja kafiju. <br />Viņš zvanīja viņai gandrīz ikdienas. <br />Dažkārt, viņa vienkārši necēla klausuli. <br />Viņš apciemoja viņu tad, kad viņa atļāva. <br />Viņa nepaskaidroja, kapēc uzaicinājumi bija tik reti. <br />Viņš saprata, ka grib būt tikai ar viņu. <br />Viņš nervozēja, kad viņa neatbildēja uz zvaniem. <br />Viņš trakoja, kad dzirdēja, ka viņu ir redzējuši ar citu. <br />Viņš gribēja, lai par viņu saikni zina visi. <br />Viņa bija pret. <br />Viņš vēlējās, lai viņa pieder tikai viņam. <br />Viņš atbrauca pie viņas ar milzīgu sarkanu rožu pušķi. <br />Viņa pieņēma ziedus, bet lūdza bez uzaicinājuma vairs nebraukt. <br />Viņš gribēja lūgt viņu kļūt par viņa sievu. <br />Viņa pateica: «Esmu pati par sevi». <br />Viņš aizsmēķēja, viņam trīcēja rokas. <br />Viņa teica: «Esmu brīva». <br />Pēkšņi viņam kļuva auksti. <br />Viņa sacīja: «Es nevienam neko neesmu parādā». <br />Viņam likās, ka sirds apstājās. <br />Viņa sacīja: «Un es neko netaisos mainīt». http://klab.lv/users/jena/17366.html http://klab.lv/users/jena/16879.html Mon, 07 Dec 2009 00:02:13 GMT http://klab.lv/users/jena/16879.html un atkal man sagribējās iemest kaut kādu bezjēgas pilnu tekstiņu, jo, patiesībā, galīgi skumji...<br /><br />un stulbākās lietas notiek pašā stulbākajā laikā, jo kas gan būtu domājis,ka es varētu būt tik neapdomīga?<br /><br />es tagad sēžu te, savā 518. un dzeru kafiju... kafiju... kafiju... kafija man vēnās jau riņķo, bet labi ka tā, labi, ka ne cigarešu dūmi.<br /><br />es nemūžam neatteiktos no vienas nakts viesnīcā, luksus klases, kādā 20. stāvā ar džakuzi un kafiju... un vispār, kurš gan atteiktos? būtu ideāli.<br /><br />būtu ideāli, ja rīt notiktu ilgi gaidītais.<br />būtu ideāli, ja rīt nebūtu jāiet uz skolu.<br />būtu ideāli, ja rīt nevajadzētu pildīt skolas darbus.<br />būtu ideāli, ja es nebūtu tik neapdomīga... un tik stūrgalvīga... un tik principiāla.<br /><br />es tagad sēžu te, savā 518. un dzeru kafiju.. es sēžu gultā, diezgan neērtā pozā, rakstu šo tekstu un dzeru kafiju.. melnu,melnu,kā mani sapņi, melnu, tik melnu kā nakts ziemā.. un nekā salda un gaiša tajā nav.<br /><br />es varētu pat padomāt kaut uz sekundes simtdaļu, ka ar mani kaut kas ir pavisam ne-kārtībā, jo mani teksti sāk likties ne tik šausmīgi murgaini, cik biedējoši. tik biedējoši, ka varētu padomāt, ka esmu šizofrēniķe.<br /><br />un kurš gan mūsdienās zīlē kafijas biezumos? tos es noskaloju izlietnē. kurš pat varētu ticēt, ka jebkas no tās zīlēšanas varētu piepildīties? es ticu tikai sev... dažreiz.<br /><br />un cik bieži diennakts laikā cilvēks var sastapties ar dzīves gudrībām? bet tikai tādām, kuras viņš uzklausa? izlasot pāris teikumus, daudz no tā neiegūsi, pat nepaliek atmiņā, bet ir kaut kādi atsevišķi vārdi, kas sēž smadzenēs un grauž dvēseli no iekšas. gadās? jā..<br /><br />es tikai pēdējos vārdus veltīšu... sev. es tikai veltīšu sev dzīvi, kura pienākas man un, sasodīts, pie visiem velliem, es tomēr tikšu TUR, kaut vai, ja būs jāgaida mēnešiem.<br /><br /><br />peace.<br />xoxo http://klab.lv/users/jena/16879.html http://klab.lv/users/jena/16550.html Sat, 05 Dec 2009 18:09:20 GMT http://klab.lv/users/jena/16550.html ko lai dara?<br />kā būtu pareizi?<br />kā zināt,ka izdarītais vēlāk nav jānožēlo?<br />vai ir laiks?<br />vai ir spēks?<br />vai ir pārliecība?<br /><br />vai ir vajadzība? tagad...<br /><br /><br />-<br /><br />But one foot wrong <br />And I'm gonna fall <br />Somebody gets it <br />Somebody gets it <br />All the lights are on <br />But I'm in the dark <br />Who's gonna find me <br />Who's gonna find me <br />Just one foot wrong <br />You'll have to love me <br />When I'm gone<br />... http://klab.lv/users/jena/16550.html pink - one foot wrong http://klab.lv/users/jena/16224.html Fri, 04 Dec 2009 12:11:55 GMT http://klab.lv/users/jena/16224.html vieni jākļi visapkārt...jājājā HAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHAHA<wbr />HAHAHAHAHAAA http://klab.lv/users/jena/16029.html Thu, 03 Dec 2009 19:17:25 GMT http://klab.lv/users/jena/16029.html I can't read your poem without a tear. Yet I keep reading them every once in a while...<br /><br />I can't look at your pictures not remembering times you made me believe, wish, try, dream... and I keep looking at them.<br /><br />I just don't think I will ever be able to forget you, somehow, you played on my feelings today. You haven't done that in a while, to be true.<br /><br />I can't remember last time I actually thought about you like before... when was the last time I was into you? When was the last time I was thinking of you for 20h? When was the last time I actually were listening to your voice? Feels like it's gone, but it's my past and I don't want to let it go, because it's all I have of you... memories are all I have...<br /><br />And every single day they still come... they still come... to make me cry. PSD - I'm done http://klab.lv/users/jena/15775.html Thu, 03 Dec 2009 07:41:12 GMT http://klab.lv/users/jena/15775.html Runājot par atmiņām... <br />C(I)G... I still miss you & I have not forgotten you.. I could never, I will never. You're the one who inspires me.<br />Your soul is wonderful. <br />iloveyou.forever.<br /><br /><br />Truly Ours,<br />This life...<br />Truly Yours,<br />J... http://klab.lv/users/jena/15775.html http://klab.lv/users/jena/15535.html Wed, 02 Dec 2009 22:37:16 GMT http://klab.lv/users/jena/15535.html es gribu uz kino. atkal.<br /><br /><br /><br /><br />new moon - <br />patika, tik par daudz grafikas, bet vispār patika. jā... forši bija............................. forši... http://klab.lv/users/jena/15535.html http://klab.lv/users/jena/15168.html Sat, 21 Nov 2009 19:19:01 GMT http://klab.lv/users/jena/15168.html Es tikko uzsmēķēju un man palika pretīgi. Man gribas vemt.. un man sāp bronhi. Jā, man ir bronhīts un man sāp bronhi. Cik normāli.<br />Bet man sāp,jo es smēķēju. Es to negribu darīt. Vairāk nē. Necik. Man ir kādas 3 cigaretes vēl, un lai ir. Iespējams manas pēdējās 3 cigaretes.<br /><br />Paskatījos kaut kādas dažas bildes,kuras ir mapē un atradu tur vienu savu, kurā es izskatos... nu,kā lai pateiktu, lai neizklausās augstprātīgi... nu jā, manuprāt, ļoti skaisti... un man sagribējās būt bildei. Es gribu būt bilde, bet patiesība ir tāda, ka nekad nebūšu bilde... jo bilde ir tikai optiski iegūts attēls, kurš ir mākslīgs un nerāda pašu smalkāko nianci, bet vispārīgi attēlo portretu... tā kā.. whatever. Priecāšos par bildi :D<br /><br />Un tālāk neko negribu vairāk teikt, jo tas viss nāks vēlāk... nedaudz :))) http://klab.lv/users/jena/15168.html http://klab.lv/users/jena/15006.html Fri, 20 Nov 2009 15:24:31 GMT http://klab.lv/users/jena/15006.html Man likās,ka man ir saplīsis termometrs. Nē,man joprojām tā liekas,jo dzīvsudraba stabiņš nav uzkāpis augstāk par 36.6 šodien. Nn vakar nē. Nē,vakar līdz 36.8... kāds sakars?! nekāds.<br /><br />Runājot par askorbīnskābi, man viss ir apnicis. Šim gan nav lielāks sakars ar askobīnskābi,bet man patīk nosaukums, it īpaši tāpēc,ka tas apzīmē C vitamīnu. Kurš gan būtu domājis? Smejos.<br />Man viss ir apnicis, jo... jo tam nav pamatojuma. Man gribas kaut kur aizbraukt,kaut kur pamukt uz ilgāku laiku, lai mani neviens netramda, lai mani neviens nemeklē, lai mani neviens neredz, lai ar mani neviens nerunā un galvenais - lai es neredzu un nedomāju ne par ko un ne par vienu. <br />Mani moka bezspēks. Man neko negribas. <br /><br />Un pat tagad, man negribas rakstīt. Vislabāk gulēt.Daudz un ilgi... un sapņot, neapzināti sapņot,kur es redzu dažādus cilvēkus no pagātnes un uzdodu sev jautājumu - KĀDS SAKARS? nekāds.pilnīgi nekāds.<br /><br />Man pat šķiet,ka man negribas smēķēt tik daudz, kā kādreiz. Bet tagad gribas. Tagad gribas, jo es par to domāju.. domāju un domāju, domāju,kad varēšu iziet uz balkonu,lai uzsmēķētu, pat ja man to negribas, doma vien mani tramda... <br /><br /><br /><br />Viss.... apnika... noguru... http://klab.lv/users/jena/15006.html http://klab.lv/users/jena/14786.html Mon, 09 Nov 2009 11:53:19 GMT http://klab.lv/users/jena/14786.html Reizēm cilvēks vienkārši nepiedzimst. Varbūt viņa iespējamā māte tai dienā nokavē autobusu un neiepazīstas ar iespējamo tēvu. Vai arī iespējamais tēvs liktenīgajā dienā iedzer par daudz, un tā vietā, lai mīlētos, krāc un miegā kasa pautus. Reizēm dzemdības nenotiek kā nākas. Reizēm nokrīt lidmašīnas un avarē vilcieni. Reizēm cilvēki mirst ātrāk, kā gribētos. Un nenotiek tas, kam vajadzētu notikt. Kāds paliek viens, tā arī nesaticis otru. <br /><br />Es mīlu cilvēku, kura nav. Jau divus gadus. Atnāku mājās no darba. Negatavoju viņam vakariņas. Nesagaidu mājās ar buču un mūžīgo jautājumu: kā gāja?<br /><br />Viņš nesēž man blakus un neskatās ziņas, uzlicis roku uz manas kājas. Es nejūtu viņa plaukstas siltumu un nepieglaužos, lai iečukstētu ausī: ejam uz gultu?<br /><br />Reizēm, kad klāju gultu, viņš neapskauj mani no mugurpuses, neuzrauj svārkus un spēcīgiem, nikniem grūdieniem neliek smilkstēt baudā. Es nekožu, neskrāpēju un nekliedzu. Jo tā nenotiek.<br /><br />Pašu izdomātos svētkos es neuzvelku rišainu korseti, un mēs nedzeram šampanieti gultā. Es nekoķetēju ar viņu ballītēs, skūpstoties ar sievietēm. Jo uz ballītēm neeju. Bez viņa neeju. Tātad neeju vispār. Un nekrāsoju lūpas, nevelku īsus svārkus un rišainu vešiņu viņa dēļ. Jo viņa nav.<br /><br />Es varētu stāstīt par viņu daudz. Es zinu par viņu gandrīz visu.<br /><br />To zinu tikai es un Emma. Visi citi mani pazīst kā vientuļu, garlaicīgu, puscaurspīdīgu sievieti. Iespējams, glītu, bet neievērojamu. Emma mani pazīst labāk.<br /><br />Viņa nāk ciemos reizi mēnesī. Es viņu apskaužu. Viņa mani nē. Emmas dēļ es iemīlējos cilvēkā, kura nav. Viņas stāstu dēļ par kārtējo mīļāko kārtējām seksuālajām dīvainībām es izdomāju savu mīļāko ar savām seksuālajām dīvainībām. Tā aizrāvos ar domāšanu, ka nu jau redzu viņu gandrīz skaidri. Ja tā ir taisnība, ka vēlmes piepildās, ja par tām pietiekami bieži domā, es viņu satikšu.<br /><br />- Es braukšu uz Parīzi. Mareks teica, ka gribot mani izdrāzt Eifeļa tornī, - Emma plātās.<br /><br />- Labi, ka ne AR Eifeļa torni, - saku.<br /><br />- Nu tev i jociņi! - Emma runā, štaukājot mutē šokolādes trifeles, - ko tu atvaļinājumā darīsi?<br /><br />Viņai ir skaistas, pilnīgas lūpas.<br /><br />- Gribēju tev piedāvāt braukt uz manu vasarnīcu. Citādi tu te vientulībā nojūgsies.<br /><br />- Un tur nē?<br /><br />- Tur zāle jānopļauj. Puķes jāizravē. Vismaz būs ko darīt. Nesēdēsi un neizdomāsi pasaciņas. Es braukšu uz Parīzi, man nebūs laika.<br /><br />Paraustīju plecus. Kāda starpība, kur pavadīt brīvo laiku ar neesošu mīlestību? Jāpaņem tik labi daudz vīna līdzi. Un kāda grāmata. <br /><br />*** <br /><br />Vasarnīcā ierodos vakarā. Atveru vārtiņus. Viss aizaudzis. Emmu vairāk interesē drāšanās Eifeļtornī, ne mājas uzkopšana. Kur nu vēl zāles pļaušana vai ravēšana. Ieeju mājā. Viss vienos putekļos. Mitruma un pelējuma smaka.<br /><br />Sakārtoju māju un iekuru pirti pagalma otrā stūrī. Iedzeru vīnu un apsēžos uz lāviņas. Aizveru acis. Miesa mirklī piesūcas ar pirts svelmi. Paliek vieglāk un labāk. Ja es nebūtu es pati, noteikti būtu ragana vai meža lauma. Un pēc pirts ietu vārtīties rasā.<br /><br />- Tu vari vārtīties rasā arī tad, ja esi tu pati, - viņš nesaka un nenoskūpsta ceļgalu. Jo viņa nav.<br /><br />Viņš neieziepē mani sprīdi pa sprīdim. Es to daru pati. <br /><br />Vispirms kājas. Rokas. Krūtis apļveida kustībām, vēderu. Dibenu. Kāju iekšpusi. Maigi un lēnām, līdz ceļgali paši pavēršas uz āru. Es nejūtu viņa skūpstus uz kakla. Es nejūtu viņa pirkstus, satverot krūts galu. Tik spēcīgi un ilgi, ka gribas smilkstēt, bet zem nabas iedur asmens. Mēs neskūpstāmies. Netrinam mēli pret mēli, līdz tā kļūst raupja un sausa. Viņš neiekož man lūpā.<br /><br />Viņš nepaņem mani uz rokām un neaiznes uz dušu. Nepagriež ar seju pret sienu, lai krūtis pieskartos aukstajām flīzēm. Viņš nepietupjas, nepabīda manas kājas platāk. Nepaver kaunuma lūpas un neliek ūdens strūklām padarīt mani ārprātīgu. Viņš to nedara. Jo viņa nav. To daru es pati. Ir labi. Vēl drusku, drusku, lai būtu pavisam labi. Vēl...<br /><br />Sastingstu. Troksnis aiz durvīm. Kaimiņmājas saimniece, mollīga veča, stāstīja, ka apkārt blandoties zaglis. Esot apzagtas vairākas vasarnīcas, bet policija šo nevar noķert. Lēnām nogriežu ūdeni. Klausos. Kāds rosās pa pirts priekštelpu. Ierejas kaimiņu suns. Viss apklust. Lāga neizskalojusi matus, ietinos dvielī, drošības pēc paķeru ūdens ķipi, kā vienīgo ieroci, un basām kājām skrienu uz māju. Kurš muļķis domā, ka rasā vārtīties ir labi? Basās pēdas dzelsta aukstas adatas.<br /><br />Aizslēdzu durvis, aizveru logus un no bailēm piedzeros. Pirms miega vēl nolamājos, atceroties iztraucēto orgasmu. Ja aizmiegot domāšu erotiskas domas, ir cerība, ka orgasmu nosapņošu. Reizēm man tas izdodas. <br /><br />***<br /><br />Viņa rokas mani glāsta. Viņš ir aizlicis manām acīm priekšā plaukstu. Mēs mīlējamies. Lēnām, jutekliski un klusi. Es aizmiegu, joprojām jūtot viņa skūpstus uz krūtīm, lūpām, starp kājām. <br /><br />***<br /><br />No rīta uzraujos sēdus. Likās, atkal dzirdu troksni. Klusums. Kaimiņu suns rej. Blakus manam spilvenam nolikts pļavas ziedu pušķis.<br /><br />Zvanu policijai, bet nolieku klausuli. Ko man viņiem teikt? Ka sapnī mīlējos ar savu izdomāto mīļāko, bet no rīta uz gultas malas atradu ziedus, bet uz galda izēstu kotlešu šķīvi? Un, ja nu tas nebija sapnis? Iebāžu roku biksītēs. Pielieku pirkstus pie deguna. Es smaržoju pēc seksa. Ne izdomāta vai nosapņota. Pēc reāla seksa ar vīrieti. Uzlecu kājās, saģērbjos un skrienu pie kaimiņienes. Divatā tomēr drošāk. Jautāju, vai suns naktī nav rējis. Stāstu, ka dzirdēju kādu rosāmies gar pirti.<br /><br />- Nebaidies, es to zvēru naktī laižu vaļā. Un Mariss arī neko nav dzirdējis.<br /><br />Mariss ir viņas apakšīrnieks. Rīdzinieks, kurš noīrējis vienu no istabiņām. Padzeram tēju, nedaudz aprunājam Emmu, un nomierinājusies eju mājās. Kaimiņiene solās iepazīstināt ar Marisu.<br /><br />Tupot rožu dobē ar kapli rokā, atceros nakts pieskārienus. Atceros tik spilgti, ka vēderā viss sagriežas. Atceros vieglu kokosriekstu smaržu, elsošanu. Es gribu vēl. Pat ja tas ir zaglis, maniakāls slepkava. Es viņu gaidīšu šonakt. Gaidīšu katru nakti, atceroties glāstus. Un, ja viņš neatnāks. Ja viņu noķers un ieslodzīs, es rakstīšu kaisles pilnas vēstules un katru vakaru dežurēšu pie cietuma mūriem, cerot vienā no logiem ieraudzīt viņu. <br /><br />***<br /><br />Pēcpusdienā ierodas pēc sviedriem un lētām cigaretēm smirdošs policists. Vakar esot apzagta netālu esoša vasarnīca. Paraustu plecus un klusībā noskurinos.<br /><br />Pēc pāris stundām, ejot uz veikalu pa vienīgo ciemata ielu, man garām, lēni pa bedrēm zvārodamies, pabrauc policijas auto. Aizmugurējā sēdeklī sēž pinkains vīrietis, nedabiski uzblīdušu, gandrīz violetu ģīmi. Apstājos. Viņš skatās uz mani, smaida bezzobainu muti un pieliek divus pirkstus pie mutes. Izbāž starp tiem mēli. Man paliek nelabi. Vai tiešām naktī būtu mīlējusies ar viņu? Nekad vairs nedzeršu tik daudz! Un, ja dzeršu, tad vilkšu metāla biksītes ar piekaramo atslēgu.<br /><br />Veikalā nopērku minerālūdeni un ieskaidroju sev, ka moka paģiras. Atpakaļceļā satieku kaimiņieni.<br /><br />- Noķēra! - viņa smaida.<br /><br />- Ko?<br /><br />- Zagli. Tikko garām mašīnā veda. Neredzēji?<br /><br />Atceros veci policijas mašīnas logā. Pēkšņi kājas vairs neklausa. Pieķeros pie kaimiņienes žoga stabiņiem un noslīdu zālē. Gribas vemt vai nomazgāties. Apkārt neizturami skaļi sisina sienāži.<br /><br />- Maris, atnes ūdeni! - kaimiņiene iebrēcas, nomet kapli un, apskrējusi apkārt sētai, piesteidzas klāt.<br /><br />- Kas ta nu? Slikti? Tu neesi stāvoklī? Ātros vajag saukt?<br /><br />To dzirdot izvemjos. Stāvoklī no tā pretīgi-derdzīgi-riebīgā-necilvēka?<br /><br />Kaimiņiene pietur mani aiz pleciem.<br /><br />- Viss labi. Es laikam kaut ko nelabu ieēdu, - saku žagojoties.<br /><br />Pēkšņi redzu vīrieša sandales savā priekšā. Un roku ar Nameja gredzenu pirkstā, turam glāzi.<br /><br />- Viss kārtībā? - samtaina vīrieša balss.<br /><br />Paceļu acis. Mariss sniedz man ūdens glāzi un smaida. Viņš palīdz piecelties. Apskauj. Viņa mati smaržo pēc kokosriekstu šampūna. http://klab.lv/users/jena/14786.html http://klab.lv/users/jena/14515.html Sun, 08 Nov 2009 18:29:37 GMT http://klab.lv/users/jena/14515.html "Gribas lidot, bet spārni nolauzti.<br /><br />Ko darīt?<br /><br />Es gribu sniegu.<br />Es daudz gribu."<br />/J.B./<br /><br /><br />Jā... man arī daudz gribas...pārāk daudz.. http://klab.lv/users/jena/14515.html http://klab.lv/users/jena/14318.html Fri, 06 Nov 2009 21:08:29 GMT http://klab.lv/users/jena/14318.html Citiem iesaku:<br />(..)<br /><br />Nāvi dziļajiem cilvēkiem!<br /><br />(..)<br /><br /><br /><br /><br />p.s. kursabiedra profilā.... nu.. vismaz kāds domā par dziļajiem cilvēkiem. :D http://klab.lv/users/jena/14318.html http://klab.lv/users/jena/14007.html Sun, 01 Nov 2009 18:22:14 GMT http://klab.lv/users/jena/14007.html un tad vēl...<br /><br />NEVIENS NEZINA TIK DAUDZ, CIK ES NEZINU. http://klab.lv/users/jena/14007.html http://klab.lv/users/jena/13655.html Sun, 01 Nov 2009 00:17:33 GMT http://klab.lv/users/jena/13655.html BEIDZ!<br /><br />es sapratu,ka esmu pārāk dziļa un tāpēc man ir tik grūti dzīvot. <br />esmu pārāk emocionāla un vispār... kādā jēga no tā? mūsdienās tas tāpat nevienu nekrata. jeibogu!<br /><br />un vēl es esmu sapratusi ka vienas lietas dēļ man ir lemts pazaudēt to ko neesmu ieguvusi jau agrāk.. un nezinu, tas kādā veidā slitki ietekmē manu līdzšinējo stāvokli..... vot tas ir bēdīgi...<br /><br /><br /><br />man besij, tracina,ka esmu tik dziļa. man to nevajag. es gribu būt sekla, gan jau ka man būtu vieglāk dzīvot.. http://klab.lv/users/jena/13407.html Sat, 31 Oct 2009 18:49:23 GMT http://klab.lv/users/jena/13407.html es padomāju.. padomāju.. un sapratu,ka man nevajag viņu. man nevajag viņu, jo viņš mani neiedvesmo. viņš šķiet tāds sekls un vispār, kur es viņu likšu? KAM MAN VIŅŠ? :/ http://klab.lv/users/jena/13204.html Fri, 30 Oct 2009 14:54:05 GMT http://klab.lv/users/jena/13204.html Vēsma... tāds rudenīgs dzestrums sitas manās plaušās, bet man patīk.<br />Tagad sēžu istabā,man pretī logs. Skatos, debesis tik skaistas, tik skaistas un mākoņi it kā ar rudens dzestrumu peld uz.. sazin kuru pusi. <br />Un tad.. un tad es sapratu - viss ir kā aizmidzis, nekas nekustas, bet tikai mākoņi. Tas nozīmē, ka mākoņi aiziet līdz ar dzīvi prom... līdz ar laiku aizrit mākoņi... un dzīve...<br />MĀKOŅI - STĀVIET! Neskrieniet prom, vēl nē. <br /><br /><br /><br />Kaut gan... kas ir tagad? Aukstums? Vientulība? Bezspēks?<br />Varbūt labāk būtu palaist......<br /><br /><br />Mākoņi - ejiet... ejiet.. un aiznesiet mani līdzi... http://klab.lv/users/jena/12908.html Mon, 19 Oct 2009 15:48:01 GMT http://klab.lv/users/jena/12908.html īsumā sakot - apsmadzeņojot (daudz maz) iuvas teikto par to un šo.. apsverot plusus un mīnusus, sapratu, ka bēdīgi būtu, bet.. BET... varētu būt pārejoši, tomēr paliktu ieguvējos anyway. un to taču vajag TIK ĻOTI, ka kaut vai lec un skrien un sities, bet nekur citur un nekādi citādi TIK DAUDZ iegūt nevarēs, it īpaši jau uzreiz. <br />tā kā es vēl nedaudz svārstos savā lēmumā, bet jā... kamēr vēl nav par vēlu - es to gribu izdarīt. mūžīgi jau nevarēs gaidīt anyway :D<br />tagad tik nezinu kurp skriet, kur meklēt, bet moška pati iuva izrādīs kādu nelielu palīdzību šajā ziņā :D <br /><br /><br />daaamn it. nu depresija pēc tam uz mēnesi, ja ne ilgāk, bet pohuj - nav jau galīgi mirstami, nejau manā vecumā :D<br /><br />lai jums jaukāks vakars par manu.<br /><br />čao.<br /><br />p.s. un tagad iuva smaida lielo smaidu un priecājas par to, ka beidzot jena ir uzklausīju vienu padomu,kas varētu būt diezgan vērtīgs, bet IUVA - padomā par to vēl nedaudz, nedomājot tikai par to lielo trofeju ;)<br /><br /><br />mcaaa. http://klab.lv/users/jena/12908.html http://klab.lv/users/jena/12404.html Fri, 16 Oct 2009 21:55:19 GMT http://klab.lv/users/jena/12404.html jā, kā jau parasti tik ilgas sarunas man notiek tikai ar Mr. T.<br /><br />Tad nu daudz maz bija bezsakarīgi, bet tad vienā brīdī kaut kā parasti kaut kas ievirzās sarunā par B. <br />T: Nu nez, varbūt kaut ko ar viņu paņemšos (apm tā)<br />J: ............. ko? :D<br />T: Ai nu... nu viņa seksu grib.<br />J: Nu jā, zinu, tu jau man teici...<br />(..)<br />J: Tu mani apbēdināji... :D<br />T: Kāpēc?<br />J: Nu par to B.<br />T: Nē, nu man ar viņu toč nekas nebūs. :D Varbūt mums kaut kas būs :D<br />J: Vo, tas jau man patīk labāk. :D šāds sarunu temats :D<br />T: :D <br />J: Nu jā, bet kā jau tu teici - neko nevar zināt :D<br />(..)<br /><br />Nu jā, saruna tik tā - apmēram tā bija, bet anywaaaaayzzz... āsom :D un.... viņš vnk ir jāklis.duhhh.<br /><br />Ehhh, ak mana muļķā sirds :/ Ceru,ceru, bet........... hrrrr......<br /><br />Un vēl,zināju,ka viņš dzimis Igaunijā, bet nezināju,ka viņš patiesībā sanāk pēc tautības igaunis! :D<br />Izspiedu pateikt šo to igauniski un ak vai - tik forši :D<br /><br />Vispār viņš ir foršs. Tiiik foršs... un jauks...ahhhhhhh psc vnk. :| lol!<br /><br /><br />Gan jau... gaidu,gaidu.....<br /><br />P.S.<br />cita vakara saruna čatā:<br />(..)<br />J: Un man pat smaidīt negribas :|<br />T: Kāpēc?<br />J: Nezinu, vai būtu labi tev teikt :D<br />T: Saki<br />J: Nu tāpēc, ka tu man ļoti patīc, bet es tev nē :D:D<br />T: Kāpēc tu domā ka nē?<br />(..)<br /><br />Nu ok, es reāli apzinos,ka laikam tomēr viņam patīku :D Bet............ aijhhhhh kdhsdljsqlfhkhfkqfalhqaks http://klab.lv/users/jena/12404.html http://klab.lv/users/jena/12119.html Thu, 15 Oct 2009 19:31:31 GMT http://klab.lv/users/jena/12119.html Kā es mūs ienīstu! <br />Untumainās princesītes, kas iedomājas esam kaut kas īpašs, cēls un nevainojams. Mēs tikai gribam, lai mūs ievēro, paceļ zelta tronī un dziļi klanās. Jo mēs esam skaistas: izskatīgas, talantīgas, labākās klasē, brīnišķīgas, mūžam rātnās meitenes un teicamnieces, jo mēs visu simtprocentīgi kontrolējam, jo mūsu ķermenis – vairs nevalda pār mums, mēs neko negribam, mums neko nevajag, ne ēdienu, ne dzērienu,ne miegu, ne mīlestību, nevienu, neko, nekad. <br /><br />Mēs neesam. Mēs neesam sievietes. Mēs esam ūdens laumiņas, sniega eņģeļi un ledus princeses. Mūsos nav asiņu. Mūs nav iespējams aizskart. Mūs nav iespējams sasniegt. Mūs nav iespējams ievainot, jo mūsu nav. <br /><br />Mēs lūdzamies Dievu, bet pielūdzam Sātanu, kas mīt mūsos.Viņš spīdzina mūs un liek mums noticēt, ka esam to pelnījušas. Mēs esam eņģeļi, elles dārzos dejojoši balti eņģeļi. Smaidot mēs tev piemelosim pilnas acis un ausis ar pēdējiem mēsliem.Mēs ienīstam sevi. Mēs dievinām sevi.Mēs esam pārāk tievas un pārāk resnas, mēs esam slimas un jukušas, MIRUŠAS. Mēs neesam nekas..<br /><br /><br />/Kira Pountanena/ http://klab.lv/users/jena/12119.html