tādi mirkļi ir zelta vērti :))) bet man parasti tad uznāk nostaļģija uc hujņa un panesās depresija.. man pa logu vakaros ir īpašs skats.. nevar vārdiem aprakstīt. viss sācis plaukt, zaļš, blakus bērnu dārzs.. daudz krūmu, koku.. un maza iela.. un dzeltena laterna. un viss stāv kluss, vēja nav, nekas nekustas. - kā pasakā. es skatos un apbrīnoju, bet skumji.. mirklis aizrauj mūžībā.. bet man vienmēr ir skumji.. un, jā, nekāds nikotīns no tā nepaglābs :(