Es īsti nezinu vai man ir uzmācies melanholiskais noskaņojums atkal, vai vienkārši tāds noskaņojums radies pēdējo dienu notikumu iespaidā, liekot man pārdomāt un saprast līdz šim izdzīvoto un pieredzēto.
UN, AK ŠAUSMAS, KĀ ES IENĪSTU PRINCIPUS.

Es atzīšos nepatīkamajā - es tiešām laižu garām dzīvi. Es nosēžu nožēlojamā adresē praktiski visu dienu, pat ja tur tiešām NAV ko darīt. Es gan neteiktu, ka tur jebkad ir bijis ko darīt, jo ja es tur nesēdētu, man tagad nebūtu tik draņķīgi.
Vakar kāda 25 gadus jauna būtne, man pateica, ka vajag atrast nodarbošanos, kas litku iziet ārā no mājām. Sasodīts, kā es gribētu mācīties ģitārspēli. Kā es gribētu apmeklēt glezniecības kursus, valodas kursus.... SASODĪTS! Man nav pietiekoši daudz naudas tam,diemžēl.
Lai nu kā, ne tik negatīvi laiks arī netiek izšķērdēts sēžot `tur` visu laiku, jo, par laimi, esmu arī sapazinusies ar lieliskiem cilvēkiem. Par brīnumu.

Nerunājot par to, nezinu vai manā dzīvē vispār jebkas ir mainījies pēdējo mēnešu laikā. Dzīvoju savos 6m2 un priecājos kā pēdējais deģenerāts. Un neguļu.

Paldies ikvienam, kas mani jebkad ir uzklausījis. It īpaši paldies I. un S. par runāšanos,kas vismaz glābj dienu no pilnīgas sviestainības.


Adios. Peas on you.Green.


čao.