Tas varētu skanēt diezgan paradoksāli, slimi un deģenerēti, bet man šodien, tieši šodien, radās tāda sajūta, ka man vajag puisi, kurš man sabojās dzīvi! Tādu, kas ir "bad boy" variants.. dzer, smēķē, krāpj, izturas nožēlojami un ir liekulis.
Es nezinu, kāpēc tā. Pēķšņi.. negribas kādu jauko puisīti, kurš ir lieliskā vīrieša variants, vienmēr godīgs, vienmēr jauks, romantisks un līdzjūtīgs.
Katrs cilvēks, ar kuru mēs esam kopā, veido mūs - audzina raksturu, tā teikt.

Šajā reizē es par piemēru gribu ņemt iuvas SS (Suka S.) [turklāt, tie nav viņa iniciāļi].
Viņš ir viens no nožēlojamākajiem cilvēkiem, par kuru man jebkad ir nācies uzzināt. Un tad atkal - viņu mīlēja [un varbūt vēl joprojām..]. Skatos uz iuvu - pieredze viņu izaudzināja par tādu,kāda viņa ir tagad - stipra sieviete.
Labi, ko nu par iuvu. [mcmc saulīt*]

Un ko nu vēl minēt... šķiet, ka esmu atradusi to, ko man tagad gribas. Es neteiktu, ka viņš ir tāds, kādu man vajag, tieši otrādi, viņš ir gudrs, interesants un jautrs, tomēr.. noklausījos dažas viņa iecienītākās dziesmas. Ar to jau arī nepietiek, bet tad atkal... viņa balss? Ar to varētu pietikt. Piedod, D.,ka es par Tevi tik slikti... bet tomēr šķiet, ka Tu varētu būt lielisks maita, kurš sabojā manu dzīvi un atstāj neārstējamu traumu.

Nezinu, kas pie velna ir tik ļoti iespaidojis manu smadzeni, bet domāju pavisam šizofrēniski un neadekvāti.

Nedomājiet daudz, cilvēki. Bieži tas mēdz atstāt neārstējamu traumu.