Man likās,ka man ir saplīsis termometrs. Nē,man joprojām tā liekas,jo dzīvsudraba stabiņš nav uzkāpis augstāk par 36.6 šodien. Nn vakar nē. Nē,vakar līdz 36.8... kāds sakars?! nekāds.

Runājot par askorbīnskābi, man viss ir apnicis. Šim gan nav lielāks sakars ar askobīnskābi,bet man patīk nosaukums, it īpaši tāpēc,ka tas apzīmē C vitamīnu. Kurš gan būtu domājis? Smejos.
Man viss ir apnicis, jo... jo tam nav pamatojuma. Man gribas kaut kur aizbraukt,kaut kur pamukt uz ilgāku laiku, lai mani neviens netramda, lai mani neviens nemeklē, lai mani neviens neredz, lai ar mani neviens nerunā un galvenais - lai es neredzu un nedomāju ne par ko un ne par vienu.
Mani moka bezspēks. Man neko negribas.

Un pat tagad, man negribas rakstīt. Vislabāk gulēt.Daudz un ilgi... un sapņot, neapzināti sapņot,kur es redzu dažādus cilvēkus no pagātnes un uzdodu sev jautājumu - KĀDS SAKARS? nekāds.pilnīgi nekāds.

Man pat šķiet,ka man negribas smēķēt tik daudz, kā kādreiz. Bet tagad gribas. Tagad gribas, jo es par to domāju.. domāju un domāju, domāju,kad varēšu iziet uz balkonu,lai uzsmēķētu, pat ja man to negribas, doma vien mani tramda...



Viss.... apnika... noguru...