Vēsma... tāds rudenīgs dzestrums sitas manās plaušās, bet man patīk.
Tagad sēžu istabā,man pretī logs. Skatos, debesis tik skaistas, tik skaistas un mākoņi it kā ar rudens dzestrumu peld uz.. sazin kuru pusi.
Un tad.. un tad es sapratu - viss ir kā aizmidzis, nekas nekustas, bet tikai mākoņi. Tas nozīmē, ka mākoņi aiziet līdz ar dzīvi prom... līdz ar laiku aizrit mākoņi... un dzīve...
MĀKOŅI - STĀVIET! Neskrieniet prom, vēl nē.



Kaut gan... kas ir tagad? Aukstums? Vientulība? Bezspēks?
Varbūt labāk būtu palaist......


Mākoņi - ejiet... ejiet.. un aiznesiet mani līdzi...