Pārlasiju dažus ierakstus, ko rakstīju pirms mēnešiem un jā... interesanti.Interesanti atcerēties tā brīža sajūtas un emocijas.Domas.Pārdomas.
Sapratu,ka es rakstu tad, kad man ir sūdīgi vai, ja dzimst kāds spēcīgs dvēselisks murgs.
Anyway, laikam tā īsti laimīga neesmu sen bijusi, lai varētu pateikt.Bet varbūt arī nevajag.
Bet ir taču tā, ka, ja ir kas labs un nav obligāti justies kā laimīgākajam uz pasaules, tev tomēr ir labi un tad notiek vēl kas labs un iespējams, iespējams tā ir tā lielā laimes sajūta. To taču ir tik daudz - mirkļu, kad jūties laimīgs. Un tev pat nav jāapzinās, ka jūties laimīgs, bet sajūta, ka viss ir labi, tā taču dara laimīgu.
Nezinu, varbūt neatceros, bet tā sajūta, ka IR LABI sen nav bijusi, jo visas labsajūtas grauj ikdienas problēmas vai citi neapzināti izveidojušies faktori.
Man patīk būt stāvā sajūsmā par kādu gaidāmu notikumu vai pasākumu, kuru apmeklēšu, bet tad atkal - regress, viss jūk, galīgi saiet auzās un nekas vairāk nav labi un tā gaidīšanas sajūsma var iet bomžot zem tilta, bet nevienam vairāk neinteresē un nav vajadzīga.
Un tad atkal, kā palika ar to, ka sen nav bijis labi? Kā tad ir labi? Labi ir, ja visi izskatīgākie džeki tev pievērš uzmanību, pati izskaties lieliski un tev ir pilns maks ar naudu? Morālās vērtības mani vienmēr saistījušas, taču kaut kā tas viss aiziet galīgi pa burbuli, kad atceros materiālās vērtības.Ā, un vēl draugi - jā mani draugi, mans zelts.

Labi, nu vairāk nedomājas. Pietiks murgot, labāk novērst prātu kaut kur citā pasaulē... piemēram varenājā WWE pasaulē :D

Lai jums jauka diena. Tikpat jauka, cik man.

bb.