please be well

Tue, 29 Mar 2016 14:34:40 GMT

Goda vārdu tintes traipi velna zarnas strupcelēs

Sat, 02 Jan 2016 01:35:51 GMT

Gribēju tikai pateikt, ka pa laikam te ienāku un palasu jūs un priecājos un iedvesmojos un sainteresējos un galu galā praktiski vienmēr kaut kas iekšā drusku sagriežas (tā patīkami). Dariet tā vēl!

Varbūt reiz varētu arī iznēsāt

Fri, 06 Jul 2012 08:32:24 GMT

Iepriekšējā ieraksta minējums savā ziņā piepildījies, esam tikuši pie vēl viena pūkubērna. Ceļmalā uz augsta žoga mētājās slimacains mazkaķis, ko nevarēju nesavākt. Bija jāpašpricē, jānēsā uz klīniku un vēl jāpamoca ar tabletēm, bet laikam viss kārtībā - žiperīgs un papsihs sīkais, kā pienākas. Izņemot aci, kas paliks duļķaina. Un izņemot pārējos tūkstošus, kas Rīgā mētājas. Un tos, kuri pērk nelietotus smalkasiņu "aksesuārus", lai gan patversmes ir pārpildītas.

Saistītā lasāmviela: Vai mīļdzīvnieku turēšana ir pretrunā ar dzīvnieka tiesībām netikt uzskatītam par lietu?

~~sdfsdf~~

Mātišķa atskaite

Tue, 19 Jun 2012 23:59:29 GMT

Eju ar desmitgadīgu bērnu staigāties un braucam uz jūru, paspēlējamies*, mācos vārīt ķīseli, barojamies un iepērkamies, tīru mitekli un mazgāju dienišķās trauku kaudzes, mazliet pat apslimušos jāapkopj. Šķiet, ka pat tīri labi izdodas. Kas zina, varbūt reiz varētu arī iznēsāt.
Skaidrāk parādās visādas darāmlietu un rūpju aizkulises, ko, cik atceros, kā bērns neesmu gandrīz nemaz apzinājies - nu, ka mammai bez mitas jāpieskata, jāgatavo pārējiem ēst, tad jāsatīra, jāmazgā veļa, kas tolaik lauku mājā bez ūdensvada notika lielā mērā ar rokām. Jāņemas pa dārzu un vēl kustoņi jāaprūpē, ja tādi ir, jāsalāpa caurās bikses, vēl jāpaspēj savu mammu apraudzīt utt. Mazliet brīnos, kāpēc viņa jau sen mani neapmācīja tādās lietās, kaut vai rabarberu ķīseli izvārīt.

Pa daļai tematiski šovakar gadījās noskatīties F. Šlēndorfa antiutopisko The Handmaid's Tale pēc M. Atvudas romāna par fašistisku teokrātiju un sievietes spējas radīt bērnus pielietošanu piespiedu kārtā - pāriem, kam pašiem nesanāk.* Iesaku.

Turpat blakus uzpeld arī stāsts par pieskatāmām pienmašīnām: "A dairy farm has painted QR codes onto their cows. People passing Southfields farm in Somerby, Leicestershire, can scan the QR code using an app on a smartphone and get quick access to a website which contains information about the farm’s 100-strong herd of dairy cows."*

"Posmkāji manā dzīvē", Rīga, 2012.

Fri, 11 May 2012 21:41:05 GMT

Es vienmēr esmu aizrāvies ar kukaiņu pētīšanu, vismaz sākot ar enciklopēdijām un 1.-2. klases laikā vafeļtortes kastē sadurstītu kukaiņu kolekciju. Mamma, kas vienmēr bijusi atbalstoša, gādīgi ierādīja kukaiņindi, ar ko žmiegt ekseplārus burciņas gāzes kambarī.

Vērtīgākais guvums bija adrenalīnaini noķerts un pāris dienas mērdēts irsis. Dažus gadus vēlāk sajūsmināts noķēru arī degunradžvaboli (Oryctes nasicornis). Ja arī tobrīd kolekcija būtu vēl aktuāla, gan jau piespraustu arī viņu.

Reiz, pētot akmeņus (tur fosīlijas!), pamanīju jātnieciņu vai ko līdzīgu - lapseņveidīgo, kas iedēj olas citu kukaiņu kāpuros - gandrīz kā dzeguze svešās ligzdās. Viņa tobrīd ar to arī nodarbojās un izraisīja manī kaut kādu "kā-tā-drīkst?!" šoku, tāpēc iztraucēju aktu, lai gan, iespējams, jau par vēlu. Tas varētu būt sapņa bērnu lapsenes prototips.

Un kas zin, kas tur galvā un kā, bet pavisam iespējams, arī dzēšgumijgalvai bij sapnīša iestudēšanā sava loma.

Mazpadsmit gados zooveikalā iepirku Madagaskaras šņācējtarakānu (Gromphadorhina portentosa)

un Centrālamerikas milzu meža prusaku (Blaberus giganteus). Abi gan ilgāk par 2 gadiem nenodzīvoja. Rituāliskā noskaņā kremēju krāsnī sērkokkastītē.
Nesen savācu kāpņutelpā samiegojušos kameni, ko ietītu maisiņā aizvedu līdz krūmiem. Atbrīvošanas laikā pamanīju, ka ap pūkainā kukaiņa kakla daļu (kur laikam ar kājām nevar pakasīt) ir čupiņa ar blusveidīgiem parazītkukaiņiem. Bezpalīdzīgā šķebinājumā palaidu kameni lidot, lai pati tiek galā.

Cita aktuāla kukaiņtēma: dāmistabā zem duškabīnes mitinās sudrabaino zvīņeņu (Lepisma saccharina) ģimene,
kas nāk ārā tikai tumsā. Ik reizi, kad satiekamies, liekas, ka tūliņ kādai uzkāpšu, domāju ko viņas tur uz grīdas ēd un kā tur ar inbrīdingu mikropasaulē. Nature, red in tooth and claw.

Un šovakar kaķis no balkona iestiepa maijvaboli, ar ko paspēlēties. Vienu segspārnu jau bija nograuzis, otru sakodis. Atņēmu, izmetu un pasodījos par domestikācijas nesto huiņu lavīnu.

Vegānisms un anti-sudzistisks pasaules uzskats sagādā piedzīvojumus arī mikrolīmenī. Kopš personiskās ~paradigmas maiņas es viņus daudz vairāk redzu kā būtnes, kas līdzinās zīdītājiem un citiem "tipiskajiem" parādes piemēru dzīvniekiem. Rezultātā arī adoptētajam kaķbērnam traucēju kukaiņu medīšanu, kas viņai dzīvoklī ir viens no retajiem kaķiskajiem prieciņiem.

Bērnu lapsene

Fri, 11 May 2012 21:24:38 GMT

Pirms apmēram nedēļas pamodos no slikta sapnīša, ko pierakstīju telfonā. Varbūt pat cilvēkiem ar švakiem nerviem un bērniem uz rokām šo nevajag lasīt.
- - -
TVšop reklāmproduktu manierē jauna švakas miesasbūves sieviete stāv ar lielām zeķēm uzmauktām rokās kā dūraiņi. Viņas priekšā rāpo ~mēnesi veca kaķēna lieluma lapseņveidīgs kukainis, kuru sieviete ar zeķu cimdiem ik pa laikam paceļ un novieto atpakaļ sev priekšā. Kukainis ir ieplakans, līdzīgs briežutij un rāpo pa autiņos cieši ietīta pavisam maza jaundzimušā ķermeni. Ķermenis ir ietīts no galvas līdz kājām kā mūmija, tomēr mazliet kustas.
Bērnu lapsenei parādās garš tievs dējeklis, ko tā iedur caur audumu, lai iedētu oliņas. Sieviete saka: "Pastāv nopietna iespēja, ka jūsu bērns nav pietiekami pasargāts no bērnu lapsenes. Kāpuram attīstoties, tas tērē mazuļa organisma uzturvielas, tādējādi nereti to novārdzinot līdz bīstamam stāvoklim - bīstamam arī lapsenes kāpura dzīvībai. Lapsene-māte mazuļa savārgumu pamana un izmanto savus žokļus pie jaundzimušā kakla, lai demonstrētu, ka tā nevar. Un ar to, protams, mazuļi nav mierā un ir liels skaits bojā gājušo."
Lapsenei beidzot tiek ļauta brīvība un tuvplānā redzam, ka tā pierāpo pie ietītā ķermeņa kakla, izmanto savus žokļus tajā un caur audumu sejas apvidū uz mirkli izspiežas lapseņveidīgas "sejas" aprises - it kā rīstoties.

Pamodos un sapratu, ka kaķene, kura gulētejot ieritinājās uz segas starp mūsu kājām, joprojām ir turpat un mierīgi guļ, nesatraucoties par to, ka mums būtu ērtāk, ja sega būtu pieejamāka.
Starpsugu interešu konflikti.
- - -
Kukaiņu dzīve vienmēr man likusies vienlaikus valdzinoša un šausminoša.

onkuļi

Thu, 26 Apr 2012 21:43:03 GMT

skatoties uz iepriekšējiem onkuļiem, atcerējos citus, kas visādos laikos bijuši iespaidīgi:

Mohsens

Gerijs

Efrims

Henrijs

un dauzoņa no dziļākas bērnības:

Džekijs

Donatello

un pat hronoloģiski sanāca!

с днём рождения

Thu, 26 Apr 2012 19:58:49 GMT

(Диоген)

> Василий Шульженко <

Peace, peace! he is not dead, he doth not sleep
He hath awakened from the dream of life

(ne jau es!)

Mon, 02 Apr 2012 22:07:51 GMT

ja man būtu sava/s psihoanalītiķe/is, noteikti ieteiktu sociālos tīklus vairāk mest cibas ūdeņos. bet nav! kur ir?

⨀

Thu, 05 Jan 2012 16:34:33 GMT

Your escape to reality

Sun, 01 Jan 2012 20:33:19 GMT

Pastāstīšu par manu oāzi, kur jau labu laiku mēdzu uz stundu paglābties no dienišķā tenku, izklaižu, māņticības un bulšita fona, atcerēties, ka vēl ir cilvēki, kas tur godā racionālu pieeju pasaules skaidrošanai un rīcības novērtēšanai, preskripcijai.

Dāmas un kungi - The Sceptics Guide to the Universe! (ta-dā!)

Ar kritisku aci un humoru populārā valodā par dabaszinātnēm, atklājumiem, pētījumiem utt. Diemžēl ētiku gan viņi smādē, želejveida postmodernie relatīvisti.

(bet man jau patīk arī Linčs, sirreālisms, gadži beri bimba, LSD sapnīšu emulators un elegants neprāts)

Naža nieki

Sun, 25 Dec 2011 00:19:24 GMT

Rudenī impulsīvi nopirku virtuves nazi par kādiem 7Ls, un ir tāds, ka jāpieraksta. Labam nazim pēc maniem ieskatiem vajadzētu būt nemanāmam - padari darbu un nepievērs uzmanību. Bet nazis par sevi atgādina ar nu jau regulāru iegriešanos nagā, piemēram, smalcinot ķiploku. Tā bija pierasts, ka naži nagā neķer, bet šis ir citāds. Respekts un pietāte. Ar visādiem ļurīgajiem, pusasajiem un zāģzobnažiem galīgi notrulinājusies attieksme, par maz asuma.

Noam Chomsky: The Fate of the Human Species

Sat, 24 Dec 2011 13:03:17 GMT

Tā kā lielo zīdītāju u.c. par "augstāk attīstītām" būtnēm uzskatīto dzīvnieku pasaulē ir visai maz (ne tikai cilvēku darbības izraisītu apstākļu dēļ), salīdzinot ar mikroorganismu un kukaiņu skaitu, varētu secināt, ka: "Intelligence is apparently a lethal mutation - it's harmful biologically."

Noams Čomskis video par klimata izmaiņām, Wikileaks, Pakistānu, atomieročiem, ~Arābu pavasari (sākumu), reliģiju, valodu un sociālajiem tīkliem kā saziņas instrumentiem, Aristoteļa politiskajiem uzskatiem, kara noziegumiem, terorismu, Chilcot Inquiry u.c. tēmām @ The Pierhead Sessions 2011.g. martā.
Sveiciens visādos svētkos tātad, man, piemēram, brīvdiensākums.

Sun, 04 Dec 2011 10:32:23 GMT

Es zināju, ka kādreiz man dārziņš būs, pat ja sākumā uz balkona un palodzes. Gribējās mums, bet baigās tāpat sanāca solo. Kreses iegaršojās laputīm, agerāti iznīka un par prastām samtenēm taču neviena sevi cienoša dāma tāpat nepriecājas. Paliku ar vārgulīgām dillēm, maurlokiem, pētersīļiem un baziliku - abi pēdējie joprojām gan turas uz kātiem. Pēc krešu izsūkšanas laputis iekāroja arī daļu pētersīļu un diļļu. Atļāvu, lai vismaz kādam prieks.

Uz nešpetnas paģiru nots

Sat, 03 Dec 2011 13:10:16 GMT

Ko vispār tie spāņi iedomājas?
Ko viņi jēdzīgu paveikuši bez koridas, inkvizīcijas, konkistadoriem, bļaustīšanās un kečupsonga?!?!?
A? <žests>
Un kur mans špetnums?

Nokavētais fāteru MAS

Fri, 02 Dec 2011 18:32:34 GMT

Vecums

Mon, 21 Nov 2011 08:08:16 GMT

Laikam jau jūtot, ka klāt brīdis, kad ķermeņa atjaunošanās spējas sāk rukt, mēģinu ieviest rīta rituālu ar organizētu izstaipīšanos ~apmēram "sveiciena saulei" garā. Principā tā pati iesildīšanās, kas savulaik sporta stundas sākumā (stiepšanās, liekšanās, pleci, gurni utt.), tikai mazāk tizli un rietumnieciski neeleganti, izpaliek arī 1-2-1-2 ritmika. Vairāk tā, kā kaķi dara. Sirdsdāma jau smīkņā, tāpat kā es līdz šim, taču jūtos labāk, rītos mundrāks un plānoju, ko tālāk - dormeo matraci vai tomēr kosmodisku ņemt. Iesakiet mazāk dzert.

Pašlaik veltu vien kādas 3 minūtes.

Šmorē ar fon Trīru

Sun, 20 Nov 2011 13:41:20 GMT

Fon Trīs izrādījās interesantāks tips, nekā man līdz šim likās.

Esmu gan redzējis tikai Dejotāju tumsā, Dogvilu un Melanholiju. Ā, un Idiotus. O, diezgan daudz sanāk. Bet gribēju teikt, ka neesmu nekā baigi pavilcies, tomēr nezkāpēc šmorējot ģimenei pusdienas, nolēmu paklausīties austiņās interviju.

Par provokatīvās mammas un mikimausa ietekmēm, bailēm no atomkara bērnībā (rezultātā esot vairākus gadus nakšņojis zem galda), par Boviju, Bjorku, holokaustu, nacismu, mizogīniju un centieniem kļūt par geju un visādiem aspektiem, kurus viņš uzrāda, manuprāt, tīri veiksmīgi attaisnojot vēlmi atbrīvoties no daudzu jutīgu tēmu tabu statusa. Man patika.

BBC Radio 3 intervija, [44 min.]. MP3 fails te.

Deķīša vilkšana

Thu, 17 Nov 2011 12:35:36 GMT

"Dike uzskata, ka būtu ievērojami vieglāk pārvarēt rietumnieku aizspriedumaino attieksmi pret kukaiņu ēšanu, ja izdotos vienkārši mazliet mainīt leksiku, kāda tiek lietota, aprakstot uzturā lietojamos kukaiņus."

"Ja jūs teiksiet, ka tie ir miltu tārpi, vārds "tārpi" viņos izraisīs nevēlamas asociācijas. Nelietosim vārdu "tārpi". Ja mēs izmantosim latīniskos nosaukumus, piedāvājot, teiksim, Tenebrio kīšu, tas izklausīsies krietni stilīgāk, un tas pieder pie mārketinga." (RL, 37.lpp.)

Tas ir tas pats, par ko mēdz runāt dzīvnieku aizstāvības nometnē, tikai virzieni atšķiras. Te, manuprāt, spilgtākais piemērs - Joan Dunayer veidotā tabula ar pašreizējiem un vēlamajiem apzīmējumiem: Avoiding Speciesist Terms.

Par šo sarakstu gan, iespējams, pasmīkņātu arī daudzi rūdīti "savējie", jo vairāki ieteikumi var šķist aizvainojoši, lai cik atbilstoši tie būtu, piem., "cattle enslaver". Turklāt reformu robeža ir neskaidra - arī metaforas un izteicienus, kā "divi zaķi ar vienu šāvienu", "dāvinātam zirgam...", par "zīli rokā" u.c. var nosaukt par sudzistiskiem jeb tādiem, kuros citu sugu būtnes tiek priekšstatītas pirmkārt kā resursi un līdzekļi. No otras puses, robežas nenoteiktība nav iemesls jautājuma ignorēšanai - Dunayer (tāpat kā Dike) vismaz šajā gadījumā runā par ikdienas praksēm un reālām lietām, kur vārdu izvēlei ir praktisks, ētisks un sociāls svars salīdzinoši nepastarpināti.

Nesen par to pašu arī pie thel: http://klab.lv/users/thel/94795.html

Par spēlēšanos turpinot

Wed, 16 Nov 2011 14:32:47 GMT

"a love letter to both retro gaming and Twin Peaks"

Black Lodge 2600, oldskūlīga bezmaksas spēlīte, 15 MB.

Geimplejs gan izskatās patraki, ja nav rasts pie 8 bitiem.

GAME OVER

Wed, 16 Nov 2011 13:10:16 GMT

Komūnā naaves_studija pacēlās tēma par nāvi datorspēlēs un ir diezgan interesanti, ja paurķējas, varētu pat ~antropoloģisku pētījumu veikt. Diez vai tēmu var nošķirt no ētiskās diskusijas par nāves un vardarbības pārlieko (?) atainojumu filmās, datorspēlēs un medijos vispār, bet šoreiz tā virspusīgāk, vairāk izklaidei. Te video vieglam čiks un viss ievadam [2'25"].

Bet, ja kārojas redzēt, kā no Mario nožēlojamās spudūc aizkrišanas viņsaulē tikām līdz Doom, Mortal Combat un Resident Evil ēverģēlībām un vēl tālāk (līdz 2009.g. sākumam), kur maz esmu ciemojies, jāskatās un jālasa šo: Death by the Decade: The evolution of dying in games.

Sun, 13 Nov 2011 21:06:27 GMT

Kad pamazgā netīros traukus, visādas lietas uzreiz skaidrāk rādās.

Monologs pie spoguļa

Mon, 07 Nov 2011 22:43:45 GMT

Jau kādu laiku gruzos par to, ka šobrīd esmu spējīgs tikai uz kaut kāda satura atgremošanu, citēšanu, at/pārstāstīšanu, labākajā gadījumā komentēšanu (kas arī lielākoties ir iespaidu un priekšstatu kompilācija [lai gan tā var visu noreducēt nafig]). Ne gluži tā, ka vajadzētu ražot oriģinālu materiālu un tamborēt smalku viedokli kā dižiem un bārdainiem (vai ne tik ļoti) gariem, tomēr neomulīgi kaut kā. Bet tikko ņēma un uznāca miernesoša atziņa, ka tā tam jābūt, ka kaut kāds skolniekposms visādos jautājumos vēl ir ejams, ja ne mūžam brienams, tāpēc atstāstīt, apskatīt, atgremot būtu dabiski un neizbēgami, un mierinoši.

Rāvis Jupis

Wed, 26 Oct 2011 11:49:24 GMT

"es eju viens, man darbs bij oters"

Nezinu, kur rāvu, mētājās telefonā pie pārējām 8747 piezīmēm un patīk.

Ak, jā

Thu, 13 Oct 2011 22:18:34 GMT

Pievakarē centrāltirgus nomalē ap 40.g.v. zolīdpaskata kungs kaut ko stiepa abās rokās uz mašīnu un sakarā ar to, ka iekšā sēdošā dāma laikus nepamana, ka viņš pienācis un nav laikus atvērusi durvis, novēl viņai vienu no-sirds: "Suka, ubju!". Un tad vēl sīkāk paskaidroja un laimīgi aizbrauca uz houm svīt houm. Nu, kā gan var nemīlēt šīs dzimumlomu spēlītes!

Ja nopietnāk - bez medijiem un kaut kādas sociālkomunālās dzīves jau gandrīz bija piemirsies, cik tā pasaule daudzveidīga.