atkal..

Oslo, IV (korejiešu meitenes)
Tā kā Oslo esmu izvēlējies lētāko palikšanas variantu – četrgultu dormu hostelī (kas vienalga maksā savus 30 eiro, bet tie nav 100 lati par nakti hotelī), mani ir vismaz trīs istabas biedri, kas mainās ik pēc vienas-divām naktīm, jo laikam jau Oslo nav tā pilsēta, kur ceļotājiem uzturēties ilgāk, un hostelī paliek tieši tādi ceļotāji – post-univesitāšu vecuma jaunieši/bijušie jaunieši.

Divas naktis dormā bija arī trīs meitenes no Dienvidkorejas. Jāsaka, viņas bija mazliet pārsteigtas, ka istabā gulēs vīrietis. Varbūt viņas to nezināja, ka dormā tas ir ok, varbūt arī recepcijā viņām teica, ka biedrs būs sieviete (‘Janis’ ārzemniekiem izskatās drīzāk pēc sievietes, nevis vīrieša).

Iziet vakaros ar mani pastaigāties viņas atteicās (laikam baidījās), tā kā nācās atvesto vīnu dzert uz vietas. Viņas ceļo pa visu Skandināviju, apmēram mēneša garumā. Sapazinušās esot pirms ceļojuma internetā, kad izlikušas sludinājumu par plānoto ceļojumu. Viena no viņām ir izglītojusies par kuģu vadītāju, otra – aptiekāre, trešā – vēl mācās par radio producenti. Pirmās divas pēc universitātes ir pastrādājušas kādu laiku, tad pametušas darbus un devušās ceļojumā.

Cik es sapratu, Korejā ir laba sociāli-politiskā situācija un strauji augoša ekonomika, un labklājība. Piemēram, viņas bija pārsteigtas, ka Eiropā jāmaksā kafejnīcās par ūdeni un ka pilsētas tualetes ir maksas. Bet viņām patika tramvaji, kas Korejā jau sen vairs neesot.

Centos uzdot dažādus jautājumus, jo liekas, ka līdz tam īsti nebiju runājis ar cilvēkiem no Āzijas. Piem., kā viņām izskatās baltie cilvēki? Teica, ka lieldegunaini, un ka viņām patīkot zilās acis un blondie mati.

Korejietes gatavoja uz vietas istabā. Neko īpašu, tradicionālos subproduktus un tipisko studentu ēdienu, piem., makaronus ar mērci. Mani pārsteidza, ka brīžiem viņas visas čāpstināja kā mazi sivēni. No sākuma es domāju, ka tā ir viņu kultūras norma: ja tev kāds ko piedāvā (es cienāju ar gotiņām un citiem Latvijas labumiem), tad lai parādītu, ka tev tas ļoti iet pie sirds, ir uzkrītoši jāčāpstina. Kad to tiešā tekstā pajautāju, sakot arī, ka Eiropā tas skaitās ļoti nepieklājīgi, viņas teica, ka nē, tā ir parasta ēšana. Un turpināja čāpstināt...