Šis un tas par šo un to [www.Jy.lv arhīvs]

Droši vien katrs ir saskāries ar šo jautājumu. Taustiņi vienādi, izvietoti tāpat 3x3, un tomēr pavisam savādāk. Es šai "problēmai" pirmoreiz pievērsu uzmanību, kad sāku lietot interneta telefoniju un vajadzēja uzgriezt telefona numuru ar datora klaviatūru (NumPad). Sāku jau spiest pēc izjūtas - kreisais apakšā, labais augšā, divreiz vidējais apakšā utt. Bet 7388 vietā man sanāca 1922. Nācās diezgan cītīgi piedomāt, kā pareizi uzgriezt telefona numuru. Ar telefonu nekādu problēmu. Strādāt ar datora klaviatūru arī nekādu problēmu. Bet kad saliek kopā... viss ir ačgārni.

Nedaudz painteresējos par šo tēmu interneta dzīlēs un atradu vairākas teorijas kāpēc tad šīs klaviatūras atšķiras. Viena no šīm teorijām ir mazliet amizanta, bet ne būt ne nereāla. Pagājušā gadsimta 50. gados, kad tika izgudrots telefons ar podziņām, tam bija tāda pati klaviatūra kā kalkulatoram. Tai laikā daudzi jau bija pieraduši lietot kalkulatoru, īpaši grāmatveži un finansisti. Viņi prata podziņas saspiest tik ātri, ka telefons vienkārši nespēja uztvert ievadīto numuru. Tad nu gudrie vīri šo problēmu atrisināja vienkārši "sačakarējot" klaviatūru. Viņi samainīja vietām augšējo un apakšējo rindiņu. Nu grāmatvežiem sākās grūtas dienas, jo bija jāmācās no jauna uzsist pareizo ciparu. Taču telefonam tas bija atvieglojums, jo nu tas spēja uztvert vajadzīgo numuru.

Cita teorija vēsta, ka 1960. gadā Bell Labs aptaujāja daudzus potenciālos telefona lietotājus un piedāvāja tiem dažādus podziņu izkārtojumus. Vertikālus, horizontālus, 3x3 un 2x5. Un aptaujas rezultātā cilvēki visbiežāk bija izvēlējušies tādu, kur 1 atradās kreisajā augšējajā stūrī. Tad nu arī viņi ieviesa telefona podziņas tādā formā, kādu mēs lietojam vēl šodien.

Vēl viena teorija ir tāda, ka podziņas veidoja pēc līdzīga principa, kā līdz tam lietotajos "griežamajos" ripu telefonos, kur cipari izvietoti pa apli. Es gan īsti neredzu šeit reālu sakarību, jo tie cipari bija izvietoti pa apli un pretējā virzienā... Bet nu, leģenda paliek leģenda.

Starp citu, abos standartos nulle vienmēr ir apakšā.

Kādi ir jūsu minējumi par šo tēmu? Es vairāk sliecos uz to, ka kāds vienkārši pajokoja un samainīja pogas vietām :)

Tie, kam trūkst adrenalīna tagad var doties uz Ņūdžersijas atrakciju parku Six Flags. Tur ir (jeb pavisam drīz būs) pasaulē lielākais, ātrākais ... nu kā šitos sauc latviski? "Roller coaster". Karuselis tas nav... nu, vienalga. Sapratāt par ko iet runa. Kingda Ka jūs uzspers gaisā 130 metrus virs zemes un uzreiz trieks lejā ar ātrumu 205 kilometri stundā. Jipī! Lieki teikt, ka iepriekš jāizņem viss no kabatām un kuņģa.

Es nekad neesmu šitos sapratis. Nu galīgi ķertam jābūt lai gūtu kaifu no tāda vājprāta... Bet laikam jau ir pieprasījums, ja reiz tādus būvē. Būsiet tur - pastāstiet kā gāja.

[Tālāk]

Spogulis pļeka. Tašķis. Lai jautrāka dzīve un ik rīta mūlis nešķiet tik briesmīgs. Ar līmējamām "ķepiņām", varēsiet mazās piles izlikt kur un kā vien gribas.

Kāpēc gan ne. Padomājiet kādas plašas iespējas tas paver. Var vadīt dažādus slēdžus vispār bez papildierīcēm. Piemēram, ieslēgt gaismu istabā, vienkārši tajā ieejot. Jeb atslēgt automašīnas durvis, tai tuvojoties un pat ieslēgt dzinēju. Skan vilinoši. Bet ir arī ēnas puse - jāgriež pušu āda un jāpabāž zem tās mazais viltīgais RFID modulītis. Nav gluži tā, ka katrs to gribētu.

Un tomēr kāds jaunietis tieši tā arī izdarīja. Paņēma nazīti, pārgrieza rociņu, iebāza RFID modulīti un uzlīmēja plāksterīti. Pēc laika āda sadzija un nu jaunietis ir krutākais pasaulē... Tagad viņam tikai jāsaliek visās malās RFID raidītāji/uztvērēji kurus vadīt ar savu "maģisko roku".

Es gan tomēr labāk nospiežu slēdzīti, staipu līdz atslēgas un tālvadības pultis. Žēl man kaut kā bojāt savu ādu...


[Tālāk]

Sen senos laikos (tik senos kā pagājušais septembris) es jau pieminēju šo brīnumu, bet nu nekas, atkārtošos. Tātad - Boeing limuzīns. Ņemam vienu Boeing 737 lidmašīnu, nozāģējam spārnus, piemontējam riteņus un dīzeļdzinēju un voila! - iegūstam vienīgo pasaulē braucošo Boeing limuzīnu. Iekšā kā jau pieklājas limuzīnam, visādi labumi un vietas 50 cilvēkiem.

Pavisam nesen auto(?) tika pārdots izsolē par 300 tūkstošiem amerikāņu naudiņu. Ja arī jums tādu gribas, nāksies pārmaksāt, jeb palūgt ražotājus, lai uztaisa vēl vienu. Par bāzi varētu kalpot Concorde lidmašīnas, kurām vairs nav atļauts lidināties apkārt.


[Tālāk]

Miljons. Viens miljons kadru sekundē. Kā jums tāda video kameriņa? Varēsiet palēninājumā sīki un smalki apskatīt jebkuru superātru kustību. Piemēram, kā aug zāle, jeb žūst krāsa...

Diemžēl kamerai ir savi ierobežojumi, kas krietni samazina tās lietderību (ja tāda vispār ir). Tā spēj vienā reizē uzņemt tikai 100 melnbaltus, zemas izšķirtspējas kadrus. Bet tas laikam ir tikai normāli. Atcerēsimies otru galējību - 144 megapikseļu fotokameru, kura vienu kadru uzņem 60 sekundēs.

Ja nu tomēr jums gribās šādu bezjēdzīgu rotaļlietu, tad būs krietni jāsavelk josta, jo maksā tā 200 tūkstošus dolāru. Bet za to miljons kadru sekundē!...

Nē, ne to kas pudelēs. To kas klintīs. To, kur sen senos laikos dzīvoja cilvēki. Izrādās, arī tagad ir moderni dzīvot alā. Bet ne tik primitīvā, kā agrāk. Kārtīgā modernā mājā. Ar daudzām istabām, visam komunikācijām, vannu un pat dažiem logiem.

Ja jums tieši tādu ir sagribējies, tad pašreiz ir īstais laiks lai to iegādātos. Tikai 120 tūkstoši eiro un jūsu rīcībā būs Cueva Carramaiza Spānijas dienvidos netālu no Malagas. Skaistā, kalnainā apvidū. Īsta paradīze. Tikai tālu līdz darbam...


[Tālāk]

Japāņu dizaineris Naruhito Yoshioka radījis tērauda pulksteni īpaši stilīgajiem. Absolūts minimālisms. Nav ne rādītāju, ne ciparu, ne stikla. Tikai divas kustīgas metāla ripas. Cena ap 150 latiem (plus biļete uz Japānu)

Atzīsties, tu vienmēr esi gribējis skatīties televizoru caur akvāriju! Tas taču ir tik skaisti... pārvērt jebkuru filmu par "ūdens pasauli". Apmēram tādu iespēju mums dod AquaVista plakanais akvārijs. Pirmkārt, tas ir ļoti plāns un augsts. Otrkārt, to kar pie sienas kā gleznu. Un treškārt, tam tālākajā malā ir LCD monitors.

Tā galvenā ideja ir šajā monitorā attēlot dažādus jūras, zemūdens skatus, lai izklaidētu skatītāju un mulsinātu zivtiņas. Tomēr, ja jau tas ir monitors, tad mēs tam varam "iebarot" arī citu video signālu. Izmantot to kā televizoru, jeb datora monitoru. Padomājiet tik, varētu ar peli bakstīt zivis. M, super ne? Ziniet kas būtu vēl foršāk? Monitorā palaist ekrānsaudzētāju ar zivtiņām. Īsts gīka sapnis - dzīvas zivis peld kopā ar digitālajām. Wiiiii

Jūs šo to esat palaiduši garām, kamēr cibas nebija ;)

2005. gada EXPO izstādē Japānā ir izveidots Mitsui-Toshiba digitālais kinoteātris. Datoranimācijas filmas jau ir pierasta lieta, taču šis kino sper krietnu soli uz priekšu - tas ļauj skatītajiem pašiem piedalīties filmā. Virtuāli piedalīties. Pirms filmas, skatītāji var ar speciālu 3D skaneri noskannēt savu seju, kura pēc tam tiks "uzlikta" filmas virtuālajiem varoņiem.

Šī varētu būt ļoti interesanta izklaide. Draugu bariņa aiziet uz kino un paskatīties uz sevi no malas.

Pati filma, Grand Odyssey, ir kosmiska sāga, kaut kas līdzīgs TRON un Zvaigžņu kariem. Minu, ka šī ideja varētu izplatīties un nonākt katra mājās. Piemēram, kā opcija DVD filmai. Pēc pāris gadiem, jau mums katram būs 3D skanneris, tad tikai noskannējies, uzlīmē savu ģīmi Brūsam Vilisam vai pašam Ārnijam un izglāb pasauli pats. Ja vēl varētu piespiest šefu noskannēt savu ģīmi, tad es zinu, kurš spēlētu Dārtu Veideru vai Zorgu manā filmā...

Lieldienas gan (cerams) nav tie svētki, kad īpaši "spiež uz sīvo", bet šis varbūt noderēs tiem, kam tā lieta ir tuva - pudeļu attaisāmais, kurš skaita pudeles. Priekš tiem, kam patīk skaitīt līdz, lai vēlāk varētu lielīties, cik nu ir paņēmis uz dūšas. Nebūs vairs jāmeklē tukšās pudeles, atliks vien parādīt pudeļu attaisāmo. 15, 24, 58... vienalga. Met cik spēj, BottleSpy pieskaitīs. Cena ap septiņiem latiem. Varbūt ir vērts laicīgi iegādāties, laiks tā skrien, ka drīz būs klāt Jāņi.


P.S. Nebrauciet dzērumā.

Lūk, pāris gaužām elegantas vāzītes, kurās salikt pūpolu zarus. Var jau, protams, likt arī pujenes vai margrietiņas. Glīti.

[Tālāk]

Pie šokolādes lieldienu olām jau esam pieraduši. Pat dzīvojuši līdzās, jo pirmās šokolādes olas parādījās ap 1800. gadu Vācijā un Francijā. Taču laiki mainās un viss attīstās. Arī šokolādes olas piedzīvo vieglas pārmaiņas. Un šoreiz ekoloģiskā virzienā. Franču šokolādes "lielmeistari" Bonnat, piedāvā šokolādes olas īstu olu čaumalās.

Viņi atņem vistai oliņas, izborē tajās caurumu, iztecina tecināmo un iepilda atpakaļ šokolādi ar riekstu sviestu. Ņammaņamma!

Šīs olas būtu labs pārsteigums ģimenes olu kautiņā! :)

Diemžēl nezinu, vai arī pie mums var dabūt. Tur, pie viņiem, tās maksā ap 20 latiem.

Ne nu gluži lunaparks, bet vienalga jautri. Kāds censonis Kalifornijā ir uzbūvējis viensliežu (monorail) vilcieniņu savā pagalmā. Jēgas, protams, nekādas, bet interesanti!

Viensliežu* dzelzceļam piemīt savdabīga aura un tie pievelk daudzus cilvēkus. Laikam jau savas futūristiskās dabas pēc, jo tie brauc augstu gaisā, pa vienu sliedi un pie tam bez riteņiem. Tie karājas gaisā spēcīga magnētiskā lauka iedarbībā, brauc ļoti klusu un ļoti ātri. Un atverot durvis taisa pšššš. Ko gan vairāk cilvēkam vajag...

Protams, šis paštaisītais dārza vilcieniņš nav apveltīts ne ar vienu no šīm īpašībām, izņemot vienu sliedi. Un tomēr, kurš gan negribētu sev tādu dārzā...

* - iedzeriet citronu sulu un ātri un skaļi pasakiet: Ezīša plīša puskažociņš, šķērsām un sevišķā šaursliežu dzelzceļa.


[Tālāk]

Mūsdienās ir dažādi datoru ekrāni pieejami. LCD, plazmas, OLED, ar elektronisko tinti un lokāmie. Tagad pienācis laiks arī caurspīdīgajiem. Kā jums patiktu redzēt cauri ekrānam? Interesanti, vai ne?:)

Un kas pats interesantākais - katrs pats sev var izveidot caurspīdīgo ekrānu!

[Tālāk]

Mākslinieki tomēr ir apbrīnojama tauta. Viņi pat tik neizteiksmīgu un draudīgu būvi, kā ātomspēkstaciju prot pārvērst kolosālā mākslas darbā. To viņi ir izdarījuši Šveicē.

Kā to dara? Gaužām vienkārši. Ņem vienu helikopteri, vienu gigantisku projektoru un sarīko brīnumskaistu gaismas šovu.

Šis pasākums ir daļa no lielāka gaismas projekta - Šveices monumenti.

Dažas bildītes tepat zemāk, pilnā galerija šeit.


[Tālāk]

Nissan iesūdzējuši starptautiskajā tiesā Audi, par burta "Q" Izmantošanu jauno modeļu nosaukumos. Audi plāno savus jaunos premuim klases bezceļniekus saukt par Q7 un Q5, savukārt Nissan jau kopš 1989. gada izmanto "Q" savam luksus brendam Infiniti (Q45, QX56 u.t.t).

Nissan uzskata, ka Audi pārkāpj patentu tiesības un tādejādi "mulsinās klientus". Tas, protams, ir pilnīgs bleķis, jo jābūt ir galīgam zābakam, lai pamanītos sajaukt Audi ar Infiniti. Kaut gan, galvenais tirgus viņiem ir Amerika...

Audi pagaidām nav publiski reaģējis uz šo Nissan gājienu. Interesanti, ar ko tas beigsies.

Šī nebūt nav pirmā tāda veida sūdzība. Iepriekš jau bijuši kašķi par auto nosaukumiem. Tas pats Audi sūdzējās par Volvo, kad tas gribēja savus modeļus saukt par S4 un V4. Volvo to atrisināja vienkārši, pieliekot galā nullīti - S40, V40. Pavisam nesen arī Ford nočakarējās pa tiesu darbiem un trīs reizes mainīja nosaukumu savam jaunajam auto.

Varbūt es arī varu piereģistrēt patentu birojā burtus "J" un "Y"? Varētu zaļi dzīvot, pieprasot kompensācijas no visiem, kas tos izmantos. Piemēram, Jaguar un Lancia Ypsilon.

Nesen atradu dikti jauku desktopa kalendārīti. Glīts, viegli lietojams, netraucē datora darbam un pieejams bez maksas. Turklāt, pieejams arī latviski.

Rainlendar. Pilnai laimei būs vajadzīga arī valodu un tēmu paka (lai viss būtu smuki latviski).

Kalendāram iespējams izmantot dažādas tēmas (izskatus), taču vislabākā ir Shadow 3.1 caurspīdīgā tēma (attēlā zilganais fons ir mana desktopa tapete). Programmai pielāgojams ir praktiski viss. Fonti, krāsas, izmēri, novietojums. Lielākā daļa uzstādījumu ir loģiski saprotami un maināmi.

Iespējams pievienot izdarāmo darbu sarakstu, kā arī dažādu veidu atgādinājumus. Tas noderēs tiem, kam klibo atmiņa. Piemēram, man. Tā, ko es vēl gribēju piebilst? Hmm...