Šis un tas par šo un to [www.Jy.lv arhīvs]

Japānas zinātnieki (pārsteidzoši, ka ne Korejas) radījuši degvielas šūnu bateriju, kurā degvielas lomu pilda... asinis. Tikai nesatraucaties (pagaidām), tas nenozīmē, ka drīz mums būs mobilajos telefonos un klēpjdatoros jāiepilda asinis. Šī tehnoloģija radīta, lai nodrošinātu dažādu medicīnisko implantu darbību.

Degvielas šūna "izloba" elektronus no glikozes, tādejādi nodrošinot 0.2 milivatu elektrību. Ar to pietiekot lai darbinātu nelielu ierīci kas mēra cukura līmeni asinīs un nosūta datus tālāk.

Tikai nesakiet tiem robotiem, kuri jau prot vairoties, ka tagad viņi elektrību savai funkcionēšanai var iegūt no cilvēku asinīm...

Maza maza lidmašīnīte. Ar maziem maziem rekatīvajiem dzinējiņiem. Ved mazu mazu (patiesībā ne tik mazu) cilvēciņu ar ātrumu 240 kmh. Feini :)

Cri Cri ar divām Olympus turbīnām.

Mobilos telefonus, gluži tāpat  kā jebkuru tehniku, ražošanas procesā pakļauj skarbiem izturības testiem. Speciāli roboti tos met zemē no metra augstuma. Paceļ, un atkal met zemē. Citi savukārt virina vāciņus atveramajiem telefoniem. Tūkstoš, desmit tūkstoš, simts tūkstoš un pat miljons reižu.

Šeit pāris bildītes no Siemens laboratorijas. Viņi savus mobilos spīdzina lejot tiem virsū ūdeni, apberot ar putekļiem, nežēlīgi kratot, karsējot, saldējot un rakstot daudz, daudz īsziņu (robots nenormālā daudzumā spaida visas pogas).

Atceros, skaistajā jaunībā mums universitātē vēl mācīja par tādu "gribo-ustoičevosķ" (kurš pārtulkos?), kas pēta tehnikas izturību pret dažādiem bioloģiskiem apstākļiem. Piemēram, tropiskie klimati, sārmainas, sāļas vides utt. Interesantākais piemērs ko atceros, bija Krievijā ražoti radioaparāti, kurus eksportēja uz Āfriku. Tur, tos noliktavā sagrauza prusaki, jo tiem dikti garšoja plastmasa, no kā tie bija veidoti.


[Tālāk]

Kaut kā pēdējā laikā daudz to robotu tēmu. Laikam jau tomēr pastarā diena tuvojas. Ar pastaro dienu es domāju to dienu, kad T101 cīkstēsies ar T1000. Tātad, kāds Kalifornijas universitātes students radījis robotu, kuru var prusaks. Mazais seškājainais nešķīstenis sēž uz vadības "tiltiņa" un stūrē nelielo braucošo robotiņu.

Kā tas viss notiek? Vienkārši (pha! robots, prusaks - vienkārši??) Prusaks sēž uz kursorbumbas, kura darbojas līdzīgi kā datorpele. Ja prusaks skrien uz priekšu, bumbiņa sāk griezties un nodod signālu attiecīgajiem motoriņiem kas piedzen pašu robotu. Tāpat ar citiem virzieniem. Lai kurā virzienā prusaks sāktu skriet, tajā virzienā arī kustēsies robots.

Kas tad liek prusakam skriet šurp vai turp? Gaisma. Prusaks izvairās no gaismas. Tam priekša atrodas vairākas lampiņas, kuras ir pieslēgtas katra savam šķēršļu sensoram. Ja kāda sensora zonā nonāk šķērslis, iedegās lampiņa. Prusaks sāk mukt no gaismas, un rezultātā robots apbrauc šķērsli.

...


[Tālāk]