Tuvojas pavasaris, vasara – ceļojumu un burziņu (tusiņu; vainojiet valodas komisiju) laiks. Tātad foto sezona. Daudzi noteikti sāks šo sezonu, ar fotokameras iegādi. Daudziem tā būs kārtējā kamera, taču lielai daļai tas būs pirmais fotoaparāts. Un tikai retais, dodoties uz veikalu, īstu vai virtuālu, zina ko tieši viņš grib. Lielāko daļu pircēju tomēr nomoka jautājums – kuru kameru tad īsti man vajag? Šeit tad es mēģināšu palīdzēt saprast kas ir kas un ko izvēlēties.
Pirmo jautājumu – ciparu vai filmiņas kameru – es izlaidīšu uzreiz, jo lielākā daļa, ja ne visi, izvēlēsies ciparkameru. Taču, tas nebūt neatvieglo izvēli. Patiesībā, tieši otrādāk, tikai sarežģī. Jo ciparkameru mūsdienās ir ļoti daudz un tās ir tik dažādas. Atšķiras izmērs, forma, saturs, kvalitāte, pielietojums un, protams, cena.
Sākšu no viena gala. No ražotāja. Sen senos laikos, kad par tādām ciparkamerām neviens neko vēl nebija dzirdējis, dzīve bija pavisam vienkārša. Bija tikai divu tipu fotokameras – lielā piecinieka kameras un pārējās. Lielajā pieciniekā bija šādi ražotāji – Nikon, Canon, Pentax, Minolta un Olympus. Daudzmaz nopietnām vajadzībām, bija ieteicams izvēlēties kādu no tiem.
Gāja laiks un attīstījās tehnoloģijas, uzradās ciparkameras. Un tad tik sākās haoss. Ciparkameras šodien jau ražo praktiski visi sadzīves tehnikas ražotāji un šķiet arī katrs otrais ķīnietis. Taču lielais piecinieks joprojām ir tas pats. Un izvēloties ciparkameru, es ieteiktu turēties pie šī lielā piecinieka. Tās ir firmas ar senu jo senu vēsturi un tradīcijām, kas viennozīmīgi atsaucas uz kameru kvalitāti. Vēl šim pieciniekam es pieskaitītu klāt Fuji un Sony, savukārt visus pārējos es nežēlīgi lieku vienā kategorijā – tosteri (firmas, kas ražo sadzīves tehniku, piem. Samsung, Panasonic, Toshiba, HP). Šie tosteri mūs parasti cenšas pārķert ar zemāku cenu un vairāk funkcijām. Taču kāda jēga no zālespļāvēja kurš vāra kafiju, bet slikti pļauj zāli? Nekāda. Tātad, ieteikums numur viens – kameru izvelēties no šiem 5+2 ražotājiem.
[
Tālāk]
