Šis un tas par šo un to [www.Jy.lv arhīvs]

Sensenos laikos tas bija Sezams, kam lika atvērties. Mūsdienās, tā ir miskaste. Tātad, iedomājamies situāciju - strādājam virtuvē, taisām brokastis, vakariņas, vienalga. Olas, milti pa gaisu, visapkārt kulinārisks haoss, rokas, protams, tai visa iekšā līdz elkoņiem, un tad pēkšņi baigi savajagas kautko izmest miskastē. Nu, bet kā tad tu ar tādām netīrām, lipīgām rokām vērsi miskastei vāku vaļā? Tu jau negribi notriept miskastes vāku ar brokastu 'izejvielām', un tu arī negribi saķert baktērjas no miskastes... Tad tev vajag EasyBin Sensorbin! Tā ir miskaste, kas pati pavērs vāciņu, tiklīdz kāds tai pietuvosies tuvāk par 20 centimetriem. Tā ir aprīkota ar infrasarkano sensoru, kas tad arī pieskata apkārtni. Nu, un, protams, neliels mehānisms, kas virina pašu vāciņu. Rezultātā visi laimīgi! Gurķu mizas izmesta un rokas tīras (no baktērijām. Tā pankūku mīkla joprojām ir klāt).
Cena gan nav diezko draudzīga, 99 - 139 eiro, atkarībā no tilpuma.

Iedomājieties, kas notiks, kad kaķis uzķers, kā tā miskaste darbojas! ;)

Zaļi orientēti cilvēki dara brīnumlietas, lai tikai pievērstu mūs, dabas resursu šķiedēju un apgānītāju, uzmanību. Reizēm prātīgas lietas, reizēm ne tik. Jaunais modes kliedziens 'zaļo pasaulē' ir donkihotiska cīņa pret lielizmēra SUV automašīnām, kuras mēs saucam par džipiem. Reizēm šķiet, ka viņpus dīķa (Amerikā), cilvēki ir sadalījušies divās frontēs - tie, kas lieto džipus un tie, kas tos ienīst.
Man dikti iepatikās viena ideja, ko izveic zaļo aktīvistu grupiņa - viņi, uz lielajiem džipiem, līmē uzlīmes "I'm changing the climate! Ask me how!" (Es mainu klimatu. paprasi man kā). Tas viss, protams, tiek uzskatīts par pretlikumīgu rīcību, īpašuma apgānīšanu utt. Bet sauklis, par klimata mainīšanu, ir tiešām ģeniāls.

Šitādi brīnumi tagad ir modē. Wheelman, kautkas līdzīgs lielai, motorizētai skrituļslidai. Tam ir divi riteņi, viens iekšdedzes dzinējs (tatad tas rūc un mazliet smird) un gāzes/bremzes rokturis lokanā vadā. Iemaucam kājas riteņos un uz priekšu! Galvenais ir prast noturēt līdzsvaru, bet skeiteriem jau ar to nav lielas problēmas, un mēs parastie tizleņi, tāpat uz šitādiem rīkiem nekāpsim. Aparāts var sasniegt ātrumu līdz 30km/h un teorētiski ir legāls lai ar to brauktu pa ielu...

Izgudroja viņu Austrālijā. Viņiem jau tur ir jocīgi dzīvnieki, tad nu būs arī jocīgi braucamrīki.
Zaļajiem patiks tapšanas stadijā esošais Wheelman ar elektromotoru.
Cena ap $900, un piegādās arī uz Latviju. Kurš pirmais pasūtīs?
( Bildītes )

Vīnu! Nē, Martini! Nē, tomēr vīnu. Bet varbūt alu? Esi neizlēmīgs, bet stilīgs? Ievēro etiķeti? Neliesi jau alu Martini glāzē. Tad šīs Karima Rašida glāzes "Happy People" ir priekš tevis. Jo tās ir divas glāzes vienā. Jā, jā, vecais veļaspulvera triks! Glāzei apakšā nav kājiņa, bet gan otra glāze. Negribi šodien Martini, apgriez glāzi otrādāk un dzer alu. Izdzēri alu, griez glāzi otrādāk un ... nu, gatavojies neveselīgi sāpošai galvai nākošajā rītā.

Kā reiz teica Ēvalds Valters - šņņabīti ar alu maisīt, tas nepavisam nav labi!

Apbrīnojami, ko tik cilvēki neizdomā. Cik vienkāršs ir ģeniālais un cik ģeniāls ir vienkāršais. Nu kuram gan varēja ienāk prāta, ka dakšiņu vai drēbju pakaramo var pārvērst par kautko tik iekārojami stilīgu? Apbrīnojami. Šeit paris 'stilīgie sīkumi':


( ... tālāk ... )

Mans sapnis ir piepildījies!
Man diezgan bieži un tālu sanāk braukt ar auto. Pa dažādiem ceļiem, gan mūsu pašu, gan svešās zemēs. Un vienmēr mani ir sajūsminājis ceļa apzīmējumu radītais troksnis. Uz šosejām, parasti bīstamākajās vietās, gar ceļa malām ir tādas īsas un biezas šķērssvītras. Uzbraucot uz tām rodas ļoti 'pamodinoša' dobja rūkoņa. Līdzīgi, kā braucot pa bruģi, tikai ritmiski. Reizēm tas ir smalkāks rrrrrrrrr, reizēm dobjāks bumbumbum. Īpaši interesanti ir, kad starp līnijām, ik pa gabaliņam ir ielikti atstarotāji, tad jau sanāk tāds sarežģītāks ritms - rrrrBUMrrrrBUMrrrr. Tā nu es savā nodabā braucot sāku prātot, cik jautri būtu, ja tās strīpas sazīmētu nevis vienādā attālumā, bet dažādos, tā, lai pa tām braucot veidotos melodija, nevis vienkārša rūkoņa. Uzbrauc uz apmales un noklausies liriskas dziesmiņas rūcošu melodiju.
Tā sapņojot, cik labi būtu, ja būtu, es pavisam nejauši uzdūros ziņai, ka tieši šāds te projekts ir izvērsts uz Japānas autoceļiem. Tur IR 'muzikālie' ceļa apzīmējumi! Pie tam, viņi ir nolēmuši veidot melodijas, kas ir raksturīgas konkrētajam reģionam. Nu labi, mani varbūt nesajūsminātu japāņu nacionālā mūzika, bet fakts pats par sevi ir kolosāls! Kad mums te sola lētos avioreisus uz Japānu?

Teikšu uzreiz - tas nav tas! Tas ir tas otrs. ŠMIG 2000 ir poļu patentēts kalnu slēpošanas trenažieris. Šķiet, ka tas nav pats jaunākais izgudrojums, bet uzmanības vērts gan. Gluži kā skrejceliņi skrējējiem, šis palīdzēs uzturēt formu tiem, kam sniegs un kalni nav pieejami visu gadu. Protams, paskats būs gaužām muļķīgs "slēpojot" uz šmigas. Kalnā kāpēji arī var izmantot šo aparātu, attiecīgi liekot tam "šļūkt" pretējā virzienā.

Vēl var šļūkt ar dēli, skriet augšup vai lejup un visādi citādi iznesties. ŠMIGu katrā mājā!

Šis ir tiem dzīves gadījumiem, kad uznāk nepārvarama tieksme pašam labot savus zobus. Mazs, glīts kabatas nazītis ar visiem tik ļoti nepieciešamajiem rīkiem, lai zobi vienmēr būtu taisni un smaids žilbinošs. Mazas birstītes, spogulītis, āķītis un vēl dažādi rīki, par kuriem es nemaz negribu zināt.

Vēl varēja kaut kā piemontēt tur mazu urbīti. Tādu, ar uzvelkamu atsperi. Uzvelc un paurb, uzvelc un paurb. Zzzzzz, es jau zinu, kā jums patīk šī skaņa ;)

Drīzāk gan pulksteņgalds. Jeb galds-pulkstenis. Jeb,.. nu, jūs domu sapratāt. La Table du Temps ir stikla galdiņš, zem kura virsmas lēnā garā griežas stundu rādītājs un norada uz stikla atzīmētajam stundām. Kā jau jebkurš pulkstenis. Tikai uz šī var arī turēt puķu vāzi. Jeb avīzes. Jeb kafijas krūzi. Sēdēt gan uz tā nebūtu ieteicams.