Mūsdienās vai katram auto ražotajam ir kāds modelis ar cieto nolaižamo jumtu. Tā tagad ir tāda mode. Vai tā iedzīvosies un ieņems pastāvīgu vietu modeļu klāstā, jeb drīz paries - vēl nevar spriest. Bet ideja pati par sevi aizsākās jau sen. Ļoti sen. 1937. gadā franči radīja pirmo auto ar nolaižamu cieto jumtu. Ideja materializējās simts
Peugeot 402L Eclipse eksemplāros. Taču ar to arī tas viss beidzās, jo tā laika tehnoloģijas nenodrošināja pienācīgu kvalitāti.
Nākamais solis, uz kuru es šeit gribu vērst uzmanību, ir amerikāņu mēģinājums izgudrot/uzlabot nolaižamo jumtu. 1957. gadā Ford radīja Skyliner. Tas bija sešvietīgs(!) divdurvju auto, protams, ar nolaižamu jumtu. Bet amerikāņi daudz nesaspringa ar sarežģītu jumta locīšanas mehānismu. Viņi vienkārši paņēma visu jumtu vienā gabalā un iekrāmēja bagāžniekā! Nu labi, labi, mazs gabaliņš jumta tika nolocīts. Un tomēr, bagāžniekam bija jābūt vismaz tik pat lielam, kā pašam jumtam. Un tāds tas arī bija!
Auto kopējais garums bija 5.3 metri (
Hummer H2 ir 5.1 metru garš). Uz priekšu to dzina V8 dzinējs (tilpumu nezinu, bet noteikti vairāk, kā visu mūsu auto kopējais...). Jumtu savukārt darbināja vesela mašinērija - septiņi motori, desmit releji, desmit slēdži un 95 metri elektrības vadu.
Kopā saražoja četrdesmit tūkstošus Skyliner. Taču pēc trīs gadiem, Ford nolēma pārtraukt ražošanu, jo neguva nekādu peļņu no šiem auto. Patiesībā, katrs saražotais Skyliner radīja tikai zaudējumus. Līdz ar to, otrais mēģinājums ieviest dzīvē nolaižamu cieto jumtu, beidzās neveiksmīgi.
Jauno laiku vēsturē atcerēsimies
Mercedes SLK, kurš 1998. gadā aizsāka trešo vilni. Pāris gadus tas arī bija vienīgais šāda tipa auto, taču vēlāk tie sāka parādīties viens pēc otra kā ceļu policisti sestdienas vakarā.
Peugeot 206CC,
Peugeot 307CC,
Renault Megane CC,
Lexus SC,
Opel Tigra,
Nissan Micra CC un vēl bariņš citu. Visi viens par otru kompaktāki un modernāki. Un tomēr "jumta aizbraukšanas brīdī" neviens no tiem nesapulcinās tādu skatītāju pulku, kā vecais labais Ford Skyliner.
[
Tālāk]