Sen senos laikos, tik senos kā pagājušā gadsimta četrdesmitie gadi, pasauli bija pārņēmis karš. Karoja visi kam vien nebija slinkums. Un, protams, amerikāņi. Amerikāņiem bija dikti lielas dusmas uz japāņiem, par sāpīgo kauju Perlharborā. Un amerikāņi gudroja visādus nelietīgus veidus, kā atriebties japāņiem.
Zinātnieki tai laikā cītīgi gudroja dažādus jaunus tehnikas brīnumus, kas palīdzētu karā. Viens no šādiem izgudrojumiem bija sikspārņi. Sikspārņi bumbvedēji. Plāns bija tāds - vienā lielā kārbā sasēdina tūkstoš aizmigušus sikspārņus. Tad šo kārbu izmet no lidmašīnas, virs stratēģiski svarīgas vietas ienaidnieka pusē. Tuvojoties zemei, krītošā kaste sabremzējas ar izpletni. Nonākusi krietni tuvu zemei, kaste atveres un nu jau pamodušies sikspārņi laužas brīvībā. Katram sikspārnim, savukārt, ir padusē neliela napalma
bumbiņa. Viss milzīgais sikspārņu bars lido kur nu kurais, izplatās pietiekoši lielā laukumā un laiž vaļā savas
napalma bumbiņas. Rezultātā rodas ļoti daudz nelieli ugunsgrēki, kas var nopostīt pamatīgu platību. Šodien tas nebūtu pārāk efektīvi, bet tajā laikā japāņi dzīvoja koka būdās (acīmredzot...) Tās, protams, ļoti ātri nodeg. Kas notiek ar sikspārņiem, nav īsti skaidrs. Bet pieļauju, ka cīņā pret japāņiem, amerikāņi būtu gatavi upurim...
Projekts tomēr netika īstenots, jo nevarēja pietiekoši ātri izdresēt "kaujas sikspārņus". Amerikāņi nolēma likt mieru sikspārņiem un to vietā palaida atombumbas...
http://www.jy.lv/index.php?zoomzina=575