| Bērnu būšana |
17. Maijs 2008|22:38 |
Katrīna būs māmiņa pirmā. Tad sekos Eva un tad Es, vai varbūt otrādāk. Tikai viens bet - man īsti nepatīk bērni, viņām gan. Krustmāte Eva vilkšot maza izmēra šortiņus un citas drēbītes mazajiem bērniņiem - gan viņas, gan manējam. Tētis sajūsmā iesaucas, ka viņš auklēšot un kopā ar mazdēlu labprāt iedzers aliņu, arī mamma un oma piekrīt, viņām tīk šādas nodarbes - auklēt, ne jau dzert aliņu. Ja vēl iedomājas vīra vecākus un pašu Viņu. Jā! Nav nemaz tik bezcerīgi. Mamma teica, ka vienam no vecākiem vismaz gan ir jāpatīk bērni - tātad jāmeklē tāds vīrs. Kontā divi bērni - jo vienam garlaicīgi, a trīs jau ir vājprāts. Divi - tas ir perfektākais minimums. Es saku, ka man ar vīru būs labi arī bez bērniem vismaz 5 pirmos gadus, neviens cits mani neatbalsta un smejas, viņi visu laiku smejas. Es saku, ka man riebjas un šie jau skaļi rēc. Ir jau dīvaini, to nenoliegt. Ā un vēl - vienam Evas bērnam un vienam Katrīnas es būšu krustmāte, protams. Šo bērnu liktenis bija izlemts - viņiem nebūs paveicies.. Krustmāte Evija gan brauks ar kaudzēm konfekšu, taču.. gan jau!
Ilgi turējos, taču beigās tomēr ieliku daudzpunktes, kopš vakardienas man daudzpunktes uzdzen nepatiku, Ziedonis manī raisīja šīs emocijas, apgavojot, ka daudzpunktes ir nenobrieduma pakāpe. Bet tā kā manā tekstā viņas tomēr ir - tad tēti, tev vēl jāgaida, mazbērni nebūs tik drīz. Vēl jāizaug. |
|