| Domu mīts. |
[28. Maijs 2008|00:40] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | Es teiktu, ka tīri tā neko | ] |
| [ | Mūzika |
| | nakts transports | ] |
Lai kaut ko izdarītu labi (tā ka pašam prieks un sajūsma), darbam vienkārši ir jānobriest, lai cik daudz laika tas prasītu. Kā mamma vienmēr kurpju veikalos apgalvo, ka, ja viņa neredz nevienu sev tīkamu pāri, tad vienkārši viņa vēl nav gatava pirkt jaunas kurpes, vai arī vienkārši nav tādas vajadzības (lai gan kurpju viņai ir daudz par daudz - runājot par to nepieciešamību). Tāpat arī man. Pusgadu tas muļķa mīts tika vilkts garumā - ar domu riebumu, nespēju taisīt skices un milzīgu nepatiku izvairoties un atliekot šo darbu uz vēlāku laiku. Bet šodien. Labi viens faktors ir arī tas, ka laika vairs nav līdz termiņa beigām, taču es viņu taisīju tādu, kā man patīk, ar tādu prieku, kā vēl nekad. Esmu sajūsmā, pagaidām, kamēr viņš vēl nav pabeigts. |
|
|
| Uz kā mēs uzķeramies? |
[28. Maijs 2008|13:22] |
|
Skatījos vakar Sex&Lielpilsēta, kur Kerija rakstīja par to, ka katra sieviete visus savus vīriešus izvēlas pēc līdzīga principa. Un iekrīt. Lai arī liekas, nē - no šāda tipa būtu jāizvairās, jo tomēr gribas ko citu, un tomēr.. un tomēr nāk nākamais un atkal ir līdzīgs iepriekšējajam. Atšķetināju daudzas īpašības, kurās es iekrītu - liekas bik smieklīgi, bet realitātē nemaz tik uzjautrinoši tas citreiz neliekas. Tas, ka tā notiek, tas ir fakts, un lai kāds pamēģina man iegalvot pretējo - nē! |
|
|