| Bezmiegs un laimīgais ēmõ |
[21. Apr 2008|18:51] |
Pēc 1dienas pilnmēness dienas, kura, mēness fāzēm mainoties, tika pavadīta neko neēdot, bet gan triepjot iekšā tēju un kafiju;
Pēc 1 nakts, kura kafijas iespaidā uz sirdi tika pavadita nomodā - slēdzot datoru iekšā un ārā, haotiski vārtoties pa gultu līdz izmisuma pakāpei, kad atliek tikai, slimīgās domas pierakstot, skriet uz virtuvi, kur nevienam netraucētu iedegtā gaisma, tad atmetot vēl palikušās cerības par aizmigšanu vēlreiz atgriezties pie datora un rakstīt recenzijas, ļaujot vārdiem plūst un pašiem veidoties teikumos, tos neierobežojot, pēc taktikas, jo brīvāk, jo ekspresīvāk.
Pēc vēl nākamās dienas, kas jau gandrīz aizvadīta - emocionāla, patiesa, nesamākslota un no visas sirds silti saulaina, es tikai sapratu to :
ka cilvēkam nevajag daudz, lai izjustu laimi, precīzāk, jo mazākas prasības ir cilvēka galvā, jo mazāka ir vēlme tiekties, pēc tipa nevajadzīgā, kas tikai tad šķiet drudžaini neaizstājams, ka jo mazāk cilvēks bauda fiziskas vajadzības - ēdiens, miegs, ērtības - atverās domu spēks..
es esmu tik sasodīti laimīga, tapēc, ka neesmu piebāzta ar nevajadzīgiem produktiem, ka manas domas sakārtojas, tām ir bijis tik daudz laika nobriezt un sakārtoties pa plauktiņiem, izvirzīt vērtības, mērķus - man tik sen nav bijuši mērķi.. tie laikam tādi negulējuša cilvēka murgi.. un nu šis laimes pārņemtais ies nosnausties pie stūres rata :) see ja |
|
|