Es piecēlos, un noraudātu seju, acis man ir aizpampušas...Es redzēju sapni, kurš man lika bikiņ aizdomāties,ne velti es naktī piecēlos un vannas istabā, histēriski raudāju. Man vēl tgd iekšas trīc. Labi sapnis bija tāds, Kristaps pateica, ka mums labāk būtu izšķirties, tas viss notika parkā, es aizskrēju uz mājām, un sāku raudāt. Labi es nevarēju nomierināties, tad zvanija edijs, viņš teica lai eju uz kkādu tusu, mēs gājām kopā. Es ieraudziju ka ieva ir iekrampējusies kristapā, un sūcās, (man no tā skata vien raudiens uznāca) mīļojās, labi ieva ieraudzijusi mani skrēja pie manis,bet es teicu: EJ projām nodevēja, un iesitu viņai, labi viņi sāka par spīti man sūkties, mēs ar ediju arī, bet es nevarēju es aizskrēju nogūlos zemē un sāku uzvesties kā psiha, raudāju spārdijos, kristaps pienāc un pateica kas tev sāp, es teicu: TE....un rādiju uz sirsniņu...Viņš mani apsedza un pateica aizmirsti mani labāk, un aizgāja pie ievas, es tā raudāju ka es guļot zemē aizmigu uz nepamošanos.....Es atkal raudu....PSC...