October 9th, 2006

• 10/9/06 09:50 am
• Es raudaju, sēžot mēness klēpī un klusējot sūdzējos par to kā nav, par to kas ir, par to kas bijis... viņš tikai smaidot glāstīja manu vaigu ar naksnīgo pieskārienu un kā mierinot tikai spīdēja spožāk.
  Es jautāju, kā ir TUR, otrā pusē? ...un viņš tikai smaidīja un lēnām slīdēja prom, prom, jo arī TUR ir kāds, kam ir skumji.
  Tā viņš slīd no vienas pasaules puses uz otru, katru dienu, katru nakti. Tas sveicina sauli no rītiem un pavada vakaros. Tas uzrunā mūs un sveic savās naksnīgajās pastaigās. Tas dilst un aug. Tas NEMAINĀS.
  
  
  
• 0 domasdomāt

• 10/9/06 10:51 am
• Ja kāds spētu mani saprast: tas kāds nebūtu normāls.
  
• 0 domasdomāt