21. Septembris 2007

• Par sieviešu postošo iespaidu uz vīriešiem un kā pret to cīnīties
• 21.9.07 17:35
• Par sieviešu postošo iespaidu uz vīriešiem un kā pret to cīnīties
  
  
  
  Arvīda Griguļa stāstā „Vēži” kāda pesimistiski noskaņota persona apgalvo, ka skaistu (viņa saka smuku) sieviešu pasaulē kļūstot arvien mazāk. Otra uzdodamās par optimistu, tikpat aplami spriež, ka sievietes arī agrāk bijušas skaistas tikai pavasarī un ballēs.
  Tas nav tiesa. Ir skaistu sieviešu, cik uzziet. Ne tikai pavasaros – cauru gadu. Un nė tikai ballēs – visur : ielās, tramvajos, iestādēs, veikalos, sapulcēs, teātros, uz katra soļa par pirtīm un jūrmalu saulainās vasaras dienās nemaz nerunājot. Vajaga būt galīgi atrāvušamies no dzīves, lai to neredzētu.
  Nē, par skaistu sieviešu trūkumu nevar žēloties. Un tieši tā ir mūsu nelaime. Kādā ziņā? Lūk, par to es šeit arī gribu stāstīt. Un – kā pret šo nelaimi cīnīties.
  Piemēra dēļ ņemsim visparastāko gadījumu. Iet teiksim, pa ielu skaista sieviete. Cik vīriešu uz viņu nepaskatās nodomādami : „O vells, laba !”. Simti! Starp tiem ir dzīves vētras vēl nenorūdīti jaunekļi, kas viegli ietekmējami, ir precēti vīri, kuriem pašiem mājās bērni, ir morāli un materiāli atbildīgi darbinieki. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šī sieviete iet un rosina viņos zināmas tieksmes. Izplata, citiem vārdiem sakot, samaitājošu iespaidu. Ar katru savu soli sķeļ plaisas sabiedrības tikumiskajos pamatos. Teikšu vēl vairāk ; šādas brīvi apkārt staigājošas skaistules tieši apdraud mūsu dzīvības. Es pats ne reizi vien esmu gandrīz pakļuvis zem tramvaja, trolejbusa, automašīnas noskatīdamies uz daiļu garāmgājēju. Bet cik nav tādu, kas pakļuvuši?
  Tādos īsos vārdos ir tas posts, ko vīriešu sabiedrībai nodara skaistas sievietes, kuru diemžēl nebūt nekļūst mazāk, kā to bezatbildīgi apgalvo iepriekš minētais raksta autors – gluži otrādi. It īpaši pēc tam kad, sāka valkāt īsas kleitas. Un te mums visiem vajadzētu padomāt, kā pret šo postu cīnīties.
  Panākt, lai sievietes jau no dzimšanas būtu neglītas diez vai izdosies. Mēģināt kaut kā izķēmot operatīvā ceļā (teiksim nosķiebt degunus, izļodzīt kājas) pārāk daudz klapatu un nebūtu humāni. Var vienīgi iepotēt bakas : sāpes tas nesagādā, dzīvību neapdraud, bet sekas ir diezgan iespaidīgas uz visu mūžu. Tomēr nav garantijas, ka neizceļas visparēja epidēmija un sērga nepiemetas arī vīriešiem. Neļaut viņām staigāt apkārt, radīt īpašas nometnes, izolēt no sabiedrības? Dārgi izmaksātu un droši vien protestētu Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību birojs. Atliek tātad tikai viena iespēja – pastiprināt katoļu baznīcas jau sen pasākto cīņu pret kaprona (agrāk zīda ) zeķēm, pieguļošiem tērpiem, īsām piedurknēm, visādiem iešķēlmiem un, dekoltējumiem, bet sevišķi minikleitām, kas viss sievieti dara skaistu un pievilcīgu. Domāju pat, ka būtu lietderīgi līdzšinējo piedauzīgo blūžu un kleitu vietā ieviest visām sievietēm vienādu, obligāti valkājamu formas tērpu no rupja auduma, kas rūpīgi nomaskē visus apaļumus (taisni tie ir visbīstamākie!). Un būs miers. Vīrieši par sievietēm nekā nezinās, neskatīsies uz viņām, tās viņiem kļūs pilnīgi vienaldzīgas. Iestāsies tikumības zelta laikmets. Krasi samazināsies satiksmes negadījumi.
  Bet kamēr tas vēl nav izdarīts, jau šodien pat vajadzētu attiecīgi sākt apstrādāt sabiedrisko domu. Tiesa daži pasākumi jau tika veikti tos var tikai apsveikt. Tēlotāja mākslā, kas savā laikā bija viena no galvenajām sieviešu kermeņa formu popularizētājām, tās paldies dievam ir diezgan reta parādība. Tas pats ir literatūrā, bet atsevišķi mēginājumi ievazāt tādus vārdus kā „krūtis” , „vēders”, „gurni”, kuri apzīmē jau minētos bīstamos apaļumus, sastop modru redaktoru pretsparu. Ļoti trāpīgi par to kādā rakstā izteikušies I.Ilfs un J.Petrovs : „Krūtis - tas ir divdomīgi. Par tām var uzzināt sievietes un bērni. Varbūt pat pieauguši vīrieši. Ko tad? Tā kā pretspars ir pilnīgi vietā. Ja vēl izņemtu no apgrozības dažus savā laika pietiekami neizrediģētus klasiskos sacerējumus („Tūkstots un vienas nakts pasakas”, „Zelta ēzelis” ), kā arī, ja uzģerbtu kreklus antīkajām skulptūrām Valsts mākslas muzejā, no šīs puses vairs nekādas briesmas nedraudētu.
  Liela ietekmējoša nozīme būtu publiskās vietās izkārtiem plakātiem un lozungiem ar apmēram šāda satura uzrakstiem: „ Kauns un negods skaistām sievietēm!” , „Vīrieši spļaujiet virsū daiļajam dzimumam!”, „ Suņiem un skaistām sievietēm ieeja aizliegta!” un tamlīdzīgi. Var droši apgalvot, ka rezultāti neizpaliks.
  
  
  
  
  
  Jēzups Laganovskis
  Tags: par sievietēm
  
  
• Mūzika: Moby
  Garastāvoklis:: cerīgs
• 0 rakstair doma