Kad tevi jau ilgu laiku vajā nevēlami tēli un beidzot tu ierugi viņu īstajā gaismā, tad paliek tik labi...tik labi, ka ceriņkrāsas brilles beidzot vari noņemt no acīm un droši stāvēt uz savām kājām, jo zini, ka neviens viņa skatiens tevi vairs nesagrīļos...Ir tik velnišķīgi labi, ka gribu dejot šeit un tūlīt!Skatoties atpakaļ uz sevi, redzu sik tas agrāk bija bērnišķīgi, bet mēs augam un maināmies (Paldies Dievam par to!;)), un mainās arī mūsu gaume. Agrāk nespēju iedomāties, ka es spētu pateikt NĒ savam ideālam. Betvkas ir (es atvainojos, BIJA) šis ideāls - kas tāds, kam es varētu tagad varbūt mierīgi līdzās pastāvēt, bet ko vairāk - NĒ, paldies!
Ir pienācis beidzot tas brīdis, kad varu pateikt, paldies par pelavām, man tās NEVAJAG!Izvēlos VISU vai NEKO!Nekādus substitūtus vai atliekas, tad jau labāk askēzi!