Šodien nolēmu paātrināt sava brīvlaika iestāšanos, nobastoju pēdējās stundas cēlu mērķu vārdā - apciemoju savu omīti, kura dzīvo Purvciemā un pie kuras nebiju bijusi jau sen, tik sen, ka viņa atkal žēlojās, ka neaizbraucu tur, + satiku savu mazo brālīti un atklāju, ka viņš nemaz vairs nav mazs, viņam ir 8!!! gadi!Pa kuru laiku tas sīkais paspēja izaugt?Vai tiešām mana dzīve paies tik ātri?Man ir 19 gadi,tas ir gandrīz 20% no gadsimta, labākājā gadījumā man ir atlikucis vēl 81 gads, tātad 4x vairāk kā jau nodzīvots. 4x!!!!!!
Ko es esmu izdarījusi pa šo laiku, pārāk daudz, lai uzskaitītu, bet vai es būtu gatava mirt te un tūlīt, nē, vēl viss ir priekšā...It's just a beginning...
Skumji no vienas puses, bet satraucoši patīkami no otras puses - tikai daži mēneši līdz skolas beigām
Un kas būs pēc tam?

Ha, tikko atcerējos, ka no stundām aizgājām ar Enni kopā, jā, bet patiesībā es ar viņu diezgan maz dabūju parunāt - viņš sāka runāt pa telefonu, kad bijām pie Origo, pēc tam izstaigājām visu centru un pēc 1,5h es no viņa atvadījos, bet viņš vēl joprojām runāja, runāja...Love is in the air...