Nez kāpēc iztīrīju zobus.

Izklaidība rodas no tā, ka smadzenes atkal ir ideju un sapņu pasaulē un negrib/neprot pārslēgties uz ikdienišķo. Tad jāņem talkā motoriskā atmiņa. Ja ar roku veikšu simbolisku durvju aizslēgšanas kustību, atcerēšos, ka tās jāaizslēdz.

Pabrīnījos par to, ka aiz loga skan krievu valoda nedzirdētā akcentā. Tad atcerējos, ka esmu taču Krievijā.

Mēģināju uzvilkt kurpes divreiz.

Pārtikas iepakojumus ar gofrētajām maliņām var ļoti ērti stūrītī nedaudz ieplēst un atvērt.
To varēja izdarīt arī pagātnē. Jebkuru iepakojumu varēja ērti stūrītī ieplēst un atvērt. Kopš pašas bērnības, visā pārskatāmajā pagātnē. Visus tos tūkstošus cepumu, čipsu, saldumu, garšvielu utt. iepakojumus.

Kāpēc gan, izejot no mājas, būtu jāņem līdzi tādi sīkumi kā maks, telefons, mašīnas atslēgas? Var taču atnākt pakaļ pēc 20 minūtēm un paņemt divus no tiem.

Iebēru zupā 200 g sāls. Vajadzēja sālstraukā.

Atstutēju velosipēda rokturi pret iedarbinātu mašīnu un labu brīdi ar interesi skatījos, kā tas no vibrācijas kustas un krāsojumā ieskrāpē švīkas.