izkapts

Pēc vairākkārtīgas klaviatūras noliešanas ar kafiju, alu un sidru (A: "Uztaisam lielu baseinu, piepildām to ar šampanieti un izpeldinām zirgus!" B:"Mums nav tik daudz naudas." A:"Labi. Aplejam suni ar alu."), tā atteicās darboties. Kompim arī nepatika iereibusī klaviatūra, tas sāka izdvest dīvainas skaņas, kad centos to pieslēgt. Tad nu man nekas cits neatlika, kā doties uz mežu izrakt vecajai klaviatūrai kapu.
Tas tā, atrunu pēc. Šodien aizgāju nopirkt jaunu. Meitene, kas man jauno klavu pārdeva, acīmredzami sirga ar teicamnieces sindromu. Viņa ne vien man reizes piecas nosauca klaviatūras cenu, kamēr to iepakoja, bet arī uzstāja, lai es paņemu čeku, garantijas talonu (baigā jēga, katru gadu man vajag jaunu, jo vecās noleju ar visādām draņķībām) un (fanfaras - tatatatāāāā!) lietošanas instrukciju (!). Un es aizdomājos, kā es līdz šim esmu varējusi būt tik vieglprātīga un lietot klaviatūru kā pagadās. Un man pielipa tās meitenes teicamnieces sindroms, un es apņēmos pirmo reizi mūžā izlasīt klaviatūras lietošanas instrukciju. Un es atklāju daudz kā jauna. (Žēl, ka es nevaru ieskenēt to lapiņu, varu derēt, Jums patiktu.) Instrukcija bija tikai krievu valodā, bet šoreiz šī valoda piešķīra klaviatūras lietošanas instrukcijai zināmu šarmu. Zem virsraksta "Lietošanas instrukcija" es tiku nosaukta par "Cienījamo lietotāju" (bļin, vajag šito pārtulkot latviski, vēlams ar gramatikas kļūdām, lai latviešiem lielāks prieks), tad es tiku apsveikta ar mūsdienīgas klaviatūras iegādi. (Sveiks, lai dzīvo! Bet es vienkārši pirku lētāko klavu, tādu oldschoolīgu, jo zinu, ka šitai jau arī nebūs ilgs mūžs, vismaz ar maniem paradumiem noteikti.) Tālāk seko pieslēgšanas instrukcija - vispirms man iesaka izraut vecās klaviatūras vadu. Nesmejieties, tas ir vērtīgs ieteikums, kas dod neapšaubāmus mājienus uz to, ka vārda "lietotājs" vietā instrukcijas sastādītāji labprāt rakstītu "lameris". Tad jāizslēdz dators. Secība man patīk - "Bļin, tizlā klaviatūra, nafig izrausim, bļin, izkretinēja, izrubīsim arī kompi". Tālāk tiek dotas sīkas norādes, kā atrast caurumiņu, kur iespraust jauno klaviatūru. (Kas norāda uz kaislībām, kas radušās, kad tika izrauta vecā vellszina no kurienes.) Tur ir dots attēls, kas smuki parāda, ka, ja klaviatūras štekerītis ir apaļš, to vajag likt apaļā caurumiņā, bet, ja taisnstūra, tad jāatrod taisnstūra caurumiņš. Šis man atsauc atmiņā eksperimentus ar šimpanzēm, kurā, tika dots līdzīgs uzdevums - apaļos klucīšus salikt apaļajos caurumiņos, trīsstūra klucīšus - trīssūra caurumiņos utt. Šimpanzes ar to viegli tika galā, ko nevarētu teikt par vidusmēra cienījamo klaviatūras lietotāju.
Tālāk seko rekomendācijas, kas liek iztēlē uzburt idilliskas ainiņas par lietotāju, kas laimīgi fapo pēc jaunās klaviatūras iegādes. Tātad, klaviatūru ieteicams izmantot istabas apstākļos. Ieteiktā istabas temperatūra ir +5 līdz +40 grādi pēc Celsija. Ja temperatūra sasniedz 40 grādus, tad ieteicamais gaisa mitrums ir 35%-85%. Un, ja Jūs šādus apstākļus nevarat nodrošināt savai klaviatūras, tad rēķinieties ar sekām! Lai lietotu klaviatūru, nevajag uzstādīt nekādus papildus draiverus. (Padomājiet, cik tas ir ērti!) Tacu operētājsistēma ir ieteicama. Tad man neiesaka klaviatūrai nonākt kontaktā ar šķidrumiem. Tas ir pat mazliet sāpīgi - esmu vientuļa studente, kam viens no retajiem dzīves prieciņiem ir sēdēšana internetā kombinācijā ar alus dzeršanu. :( Un tad seko ražotāju rūpes, lai klaviatūras lietošana būtu higiēniska - reizi nedēļā vismaz man tā būtu jātīra ar tās pašas firmas ražoto tīrīšanas līdzekli, iepriekš izslēdzot kompi. Tagad, dārgo lasītāj, apdomā, vai Tava klaviatūra ir higiēniska?
Kopumā dodu instrukcijai 8 balles no 10. Lasāmviela interesanta, šo to jaunu uzzināju, šis tas mani iedvesmoja, taču šis tas bija rakstīts ar acīmredzamu tieksmi "cienījamo klaviatūras lietotāju" uzskatīt par maķenīt zemāk attīstītu kā talantīgākās šimpanzes.