izkapts

Pēc pilnām dienām seko tukšās. Tā gadās. Bet šitādās tukšajās dienās es sēžu, pavirši staigāju pa interneta lapām, fiziski I feel like a vacuum cleaner, a complete sucker, garīgi arī nekādas mūzas apkārt nelido. Bet jēga nekāda. Tāda sajūta, ka, ja kāds man tagad piezvanītu pa telefonu, nākts dzirdēt kaut ko nejauku. Šitāda vienatne man pagalam nepatīk. Ja nesāpētu visas maliņas, varētu vismaz kaut ko padarīt, bet es esmu spiesta pārlūkot savu muskuļu ģeogrāfiju, atklāt svaigākās tulznas uz kājām un konstatēt, ka pašsajūtu šitādi nieki neuzlabo. Atkal dzeru pārāk daudz kafijas, bet jau kādas septiņas stundas man nāk miegs. Šitāds nogurums. Joprojām motivācijas trūkums. Varētu jau kādam piezvanīt un ko labu pateikt, bet kam, un kurš vispār sapratīs, ka es tikai gribu apmainīties labiem vārdiem. Šitādās dienās ir jāpacenšas tik vien kā skaisti aizmigt - tā, lai nākamajā dienā pamostos agri un pilna dzīvesprieka un enerģijas.