torija ir padauza

Mon, 03 Oct 2005 21:18:16 GMT

mani peekshnji nomaaca kaut kaada vainas sajuuta
vai arii es paarpratu tavas reakcijas
bet nespeeju kontroleet saveejaas
it iipashi tais briizhos, kad kljuustu chok chok
piemeram, pirms dohsanas aaraa no istabas shodien...

es te netaisnojos, tas vispaar ir galeeji stulbi un amoraali
ataisnot savu riiciibu ar veseliibas sstaavokli...
man liekas, ka grauju priekshstatu
par sevi, bet gribas tikai tev piekljuut tuvaak,
gribas atveert tevi ar speeku - cik stulbi no manas puses.
tu vispaar man veel joprojaam esi pilniiga miikla
neko nesaprotu, un taapeec arii laikam juutos
vainiiga, jo man liekas, ka tu esi daudz uzmaniigaaks
daudz vairaak seko liidzi realitaatei,
bet es saskarsmes sfairaas esmu lempe, nekad neesmu
vareejusi tikt galaa ar savu nolaadeeto neveikliibu...

ehh, ko gan es te muldu...
tas viss vienam atklaatam teikumam, fraazei

////

nu, patiic tu man, patiic.

Wed, 08 Jun 2005 12:43:55 GMT

ziepēs! visas lesbas ziepēs!

Sun, 01 May 2005 10:53:53 GMT

ak, es nelaimīgā, pasaules pamestā, visu aizmirstā, nelaimīgā, nelaimīgā, nelaimīgā - - -

Sun, 16 Jan 2005 16:30:00 GMT

nav laika, nav seksa.
nav ķermeņa, nav seksa.
nav seksa, nav seksa.

Tue, 07 Dec 2004 09:00:37 GMT

mūsu istabā vēl joprojām pavisam neiespīd gaisma - tikai tik, cik caur durvju dēļu šķirbām - tām pašām, pa kurām nāk kāpostu smaka. un līdz dēļu šķirbām tai gaismai ir jānāk no treptelpas augšas, no pašas pašas augšas līdz mūsu pagrabstāvam. tur jau pat tie spoguļi nepalīdz, un neviens viņus netīra, apsūbējuši un tik pat čurudzelteni, kā visas treptelpas sienas.

ziniet, tā māja bijusi varen lepna - tāds ārtnuvō, viss mākslīgos un uzgleznotos vīteņaugos, neviena taisna leņķa. ārdurvīm katrā pusē pa sfinksai, bet virs tām, ap otrā stāva balkonu tādas garenas sejas izlocījušās. neviens to nav pamanījis, bet es viendien izrubināju tām acis un iespraudu tur tos safīrus, ko atradu vienā no augsštāva dzīvokļiem. jā, sen jau tas laiks pagājis, kad gaišajos dzīvokļos tur augšā kāda dzīvība bija manāma. šķiet, pēdējā no večām atdeva galus, kad man vēl nebija... nu, bija tas, nu... ai, nav svarīgi. toties tā nu gan bija neremdināma veča - katru dienu tā čīkstināja savu metāla vīnstīgu gultu ar baldahīnu, ņemdamās un sprauslodama, un ērkdama, un atkal ņemdamās. blakus gultai bija tāda šķērsa etažēriņa, kurā ar samtu apdarinātās šālēs saklasificētas gulēja visas viņas dzīves kaislības. un, ziniet, veča ņēma un uzbrauca pa taisno debesīs - ar visiem saviem vibratoriem.

tagad, kopš ar aļģēm apauga plato kāpņu tepiķis, viss te zaļo un ir atdzīvojies pa īstam. es jau arī vareni esmu pastrādājusi, lai neviens te savu kāju nesper, bet tie, kas šeit iemaldās nejauši, tiem gan es sagādāju patīkamus mirkļus - lieku kādai no ķērpjiem apaugušajām lustrām nogāzties tieši viņu degungalā, vai arī šo to nerātnu parādu spoguļos. man trešā stāva apartamentu erkerā ir tāds īpaši mīļš tējasstūrītis - kad man ir tāds ārkārtēji labs garastāvoklis, mēdzu tur ienācējus sagaidīt ar karstu tēju un cepumiem. liānu, sūnu un ķērpju ieskauti tie jūtas tur kā mājās, un nepaiet ne divas dienas, kad viņu savienība ar micēlija pūku ir neizšķirama.

nē, es jau neesmu nekāda ļaunā, citreiz sanāk tā, ka šie tikai nobīstas, bet tad nu jāuzmanās dikti, jo vienreiz jau tas aizgāja teju tik tālu, ka mūsu daiļo māju sāka jaukt nost. viss gan beidzās labi. strādnieki nepārtraukti slimoja, bija arī daži līķi, jaunais saimnieks bankrotēja, un mēs tālāk dzīvojām mierīgi.

Mon, 06 Dec 2004 20:48:14 GMT

ejiet jūs visi dirst, teica jūras plakantārps, kurš vairs negribēja ne ar vienu dalīties.

Mon, 29 Nov 2004 15:44:13 GMT

aktualitāte ir bailes

Fri, 26 Nov 2004 18:26:04 GMT

es tomēr nevaru nomierināties - stulbās debilās aptaurētās idiotes!! krikš krikš

Wed, 24 Nov 2004 23:12:26 GMT

nebijušu sajūtu atražošanas darbnīca - mans blusu cirks. ja es kaut vienai atriebšos, tad no blusu dieva glābiņa vairs nebūs - jau pagājušo reizi es tikai par mata tiesu tiku sveikā.

Wed, 24 Nov 2004 11:18:09 GMT

viņas man uzbrūk!

Wed, 24 Nov 2004 07:40:42 GMT

blusas ir izlauzušās no sava cirka un kož manā cikrsnī.

Fri, 19 Nov 2004 20:41:26 GMT

un vispār - tagad iepazīšanās sludinājumos ir baigi moderni rakstīt, ka patīk prusts. bet, protams, tikai kombinācijā ar vonnegūtu. un ko klausamies? klausamies madonnu.

grūti. jā, grūti ar viņiem.

Fri, 05 Nov 2004 21:58:19 GMT

tā, nu, sāksim, vēlreiz, jo, jau, atkal, kaut, kas, manī, satrūka

Mon, 12 Jul 2004 11:22:21 GMT

la-la-la. nu gan pagulēju nepajokam. jāpaburās, vai? nē, ne jau kaut kā tur, bet tāpat vien. lai foršāk.

Sun, 27 Jun 2004 11:35:55 GMT

rīts moskīttīklā, kurš ieķēries guļammaisa rāvējslēdzējā. rāvu rāvējslēdzēju līdz sarāvu moskīttīklu, mēģinot pēc tam atrast tajā to izplēsto caurumu, parāvu nedaudz pārāk spēji, tā pārraujot striķi, kurā tas sasodītais tīkls bija iekārts. striķa viens gals ļengani nokarājās no sijas, kamēr otru - to, kurš piesiets pie balsta, - es savā rīta reibumā, neturēdama līdzsvaru, parāvu vēl stiprāk. balsts gāzās, jumts man virsū krita. it kā viss aizkrita garām, tikai viens dakstiņš vai šķemba man iekrita tieši sirdī. brūce nav pārāk liela, smeldz tā nedaudz tikai.

Sat, 19 Jun 2004 17:07:24 GMT

šodien nenotika nekas sevišķs. izkāru kājas pa logu un gaidīju slotu. sapinu matus bizēs un ieziedos ar eļļu.
uz palodzes gaidot griezu nagus. tie pie zemes nokrita perfektās zvaigznītēs. debesis pēc tādām būtu ilgojušās.
ek... lūk, arī mana slota.

Fri, 18 Jun 2004 18:59:15 GMT

sveika vecā grēkkaza punkts šodien tu man esi noriebusies par visiem simts punkts kopš esmu palikusi viena tu mani besī punkts kopš tu mani besī tu kļūsti resnāka punkts kopš tu kļūsti resnāka es tevi arvien vairāk iemīlu punkts

Wed, 16 Jun 2004 18:52:47 GMT

nu, ko, mīlīši, ķeramies pie lietas: mani sauc izaura, un mana māsa ir mirusi!

Tue, 01 Jun 2004 08:57:18 GMT

māsa ir atgriezusies no nelielajajām brīvdienām, ko bija atļāvusies, lai arī skaidri zināja, ka it kā nevajadzētu. bet beigu galā viss jau esot izgājis labi, un visu ar esot paspējusi - vismaz tā viņa vairākas reizes pie sevis atkārtoja starp cigarešu dūmu mutuļiem un nervoziem telefona zvaniem. vēl viņa nedaudz pukojās par uzpūtušos vēderu, bet tā kaite viņai ar jau nedēļām velkas - kaimiņi jau ar sāk pierast pie ilgi aizņemtās kāpņu telpas tualetes.

mūsu dzīvoklis pa šo laiku ir pārvērties par varenu elli. es jau mēģināju māsu brīdināt, lai neļauj r. šeit uzturēties bez pašas klātbūtnes - bet viņai tak laba sirds. ja būtu redzējusi tās orģijas, ko viņš bija sarīkojis ar tiem zēniem. bet laikam jau viņa nojauš, a citādāk tos pagultes krājumus būtu uzticējusi apteksnei - šoreiz laikam tur drusku pārāk daudz visa kā. kauns sameties.

un vispār šamā tāda mierīgāka kļuvusi. tā ka diez vai man te vispār vairs būs par ko stāstīt. mēle sausa. un vates sajūta no ķermeņa atverēm pazudusi. varbūt man sākt runāt par sevi? bet arī pati es sāku kļūt arvien caurspīdīgāka. it īpaši pēdējās dienās. pārtrūcis man ciešais kontakts ar šo pasauli, palikusi nu jau tikai fragmentāra uztvere, kūtras vērotājas rezignācija. un nav man ne jausmas, kas būs tālāk. (jāuzprasa bez4pieci. mož viņam atrodas kāds padoms šajā jautājumā)

bet vispār - čau!

Sat, 22 May 2004 10:26:32 GMT

manai māsai šodien ir nenormālas iesnas un nenormāli zili riņķi zem pusmēnešu acīm. abi vīrieši ir izčibējuši, toties uz virtuves galda vaksštūka neregulāro rakstu virsotnēm parādījušās vairākas baltu tablešu kaudzītes; buršanās nolūkos, protams. māsa burties tā pa īstam nemaz nemāk, bet ambīcijas lielas - šorīt cēlās četros un meklēja ampulu kvadrātus un pulveru ceļus, dancināja kapsulas un spieda pilulas.

lai visas pasaules tabletes sadodas rokās! lai visi pasaules pulveri pārvēršas mākoņos! uh, kas par apokalipsi - mana mīļākā.

Fri, 14 May 2004 17:27:25 GMT

mana māsa izskatās pēc slapja suņa. un es esmu saķēdēta četrās sienās kopā ar viņas cietumniekiem.

Wed, 12 May 2004 05:55:42 GMT

manas māsas autoskolas epopeja izgāzās (vai varbūt tieši otrādi...). jo jau pirmajā nodarbībā viņai savā īpašā veidā izdevās sašokēt pasniedzēju tik ļoti, ka ar draudiem izsaukt policiju viņai tika lūgts atstāt to skolu. un, protams, nenākt atpakaļ. pasākuma sīkumus māsa nevienam no saviem vīriešiem neizpauda, bet nepagāja ne divas stundas kopš viņa kā fūrija aizcirta durvis no iekšpuses, kad no ārpuses klauvēja godīgie likuma suņi, lai atdotu viņai no rozā ziepēm izgrebto pistoli, kura laikam tad arī spēlēja galveno lomu tai farsā.

es tiešām nejutos pārsteigta, ka māsa šos vīrus sagaidīja savā skaistākajā apakšveļā, no satrakojušās kuces pārvērtusies lēnprātīgi zvārojošamies seksuālās revolūcijas piemineklī. viņu pārsteigums bija vēl mazāks - laikam jau atskatījušies tādas mauķeles pagrabstāva būceņos. tie bija pāris acu zibeņi, kas auksti un lietišķi nočamdīja māsas plecus, krūtis, nabu un brūngano spalvu kušķīti, kas bija samanāms zem puscaurspīdīgās apakšveļas. izlaidīgā valšķīgumā (bet, būtībā, tik pat lietišķi) viņa divos pirkstos satvēra polietilēna kulīti ar lietisko pierādījumu, ko viņai sniedza viens no vīriem, tad, dibenu atšāvusi, pacēla to pie deguna un apmierināti novaikstījās, it kā viņai būtu bijušas šaubas, ka tā tiešām ir viņas rozā pistolīte. viens no policistiem šovinistiskā sazvērnieciskumā piemiedza ar aci m, kurš šajā pas de trois noraudzījās no istabas otra gala, arī atgādinādams pieminekli, tikai nevis seksuālajai, bet gan kādai politiskai revolūcijai pārsimt gadus atpakaļ.

vēlāk, kad māsa un m jau atkal bija līdz ausīm ierauti savās ķermeniskajās rotaļās, es, neviena nemanīta, gaisā uzvilku apli, iezīmēju divas acis, ar elpu aizdedzu sveci uz galda, un pie ārdurvīm nobēru nedaudz pelnu. drošs paliek nedrošs - šoreiz viss nogāja gludi, bet par nākotni es neloloju nekādas ilūzijas.

Tue, 11 May 2004 07:56:37 GMT

šorīt brokastīs viņa pagatavoja plānās pankūkas. pēc tam uzrakstīja vēstuli. tad sāka posties uz kapiem. es, savukārt, šorīt ienīstu sevi līdz asarām.

Tue, 11 May 2004 07:56:17 GMT

mana māsa iebāza pirkstus savā jaunajā rotaļlietā - pirkstu saāķētājā. pārskatījusies adamsu ģimeni. jo dabūt to vaļā viņa tiešām vairs nevar.

Mon, 10 May 2004 20:23:00 GMT

māsai šis ir klusējamais vakars. es smeldzu pēc cilvēciskām sajūtām, toties viņa tikai klusē uz biezā tepiķa, brīžam pavīpsnā, gremo kanēļmaizīti. laiku pa laikam - piemēram, kaķim ielecot klēpī - viņa ledaini atplaukst kā puķe uz stikla, lai ātri atkal izkustu savās caurspīdīgajās sienās, ko pati uzbūvējusi ap sevi, saucot to visu par māju.

nule viņa aizrijās ar kanēļmaizīti. nu jau viņa klepo aizgūtnēm, un nu jau viņa kļuvusi bāla. tagad es jūtu viņas siltumu, miklumu starp krūtīm, un sazvilto aromātu vēdera krokās. viņas acis staro pieķeršanos šai realitātei par spīti visām maģijām, ko tās skatījušas. kāju pirksti atliekušies nedabiskā leņķī pret pēdu, viena roka uz krūtīm, bet otra kaut kur nenoteikti knibinās ap nedabiskajiem kāju pirkstiem. bet austiņotā telepaaudze r personā pēkšņi attopas un iebelž māsai pa muguru. neceļos aizgājušais kanēļmaizītes fragments nokļūst atpakaļ uz biezā tepiķa, māsas elsām un siekalām pavadot to ar veselu procesiju. r sākumā nervozi, pēc tam jau maigāk grābj māsai matus nost no pieres, ar otru roku cieši apņēmis viņas plecus, jo viss viņas ķermenis izliecies astotniekos kā nārai, kas iekārta āķī aiz vaiga. elsaino klusumu pārtrauc kaimiņu druvju čīkstoņa, un dzīvokli ieņem šķovētu kāpostu aromāts. televizora mēmā psihošana istabas dibengalā pēkšņi saliekas tik tāla...