| |
[Jun. 11th, 2005|12:39 am] |
Pēdējā laikā man gadās satikt vecos draugus, puišus. Šodien atkal nācās saskarties savā veidā ar pagātni, ir tā nedaudz dīvaini, pavērot vai kaut kas ir mainījies cilvēkos, manā atieksmē. Lielākoties secinu ka mainās mana atieksme, a cilvēki manās reti kurais. Šodien uznāca tāda mazza nostļģija par vecajiem labajiem koju laikiem, bet tai pašā laikā saprotu ka kas bijis bijis, nekad vairs tā nebūs. Tomēr ir patīkami satikt savus vecos paziņas, bet ir kļūst skumīgi kad nonāk līdz situācijai kad nav vairs par ko runāt kaut gan kādreiz varējām stundām runāt. Bet bija man jauks piektdienas vakars neatkariigi no nekaa, bija jūra, saulriets, sen neredzeets cilveeks, emocijas. |
|
|