Vakardiena Ze Skolaa bija... nu vienkaarshi bija. Taadi cilveeki, taadas idejas, taadi pasniedzeeji! Vakardienas "lektors" - anglis vaardaa Alec James (MA, MPhil, DPhil) - staastiija par interviju tehniku. Piemeeri iz dziives amplituudaa no fetishistu naktskluba "Spank" apmekleejuma undercover (specifisks fetishs - "cheap prostitute who thinks she is a BBC Radio reporter") un reportaazhas no shaujamierochu miileetaaju klubinja ("here's a hint - you shouldn't piss off bunch of crazy people with guns") liidz intervijai ar kultuuras ministri Virginia Bottomley, kas nejaushi izmet, ka muzeji un galerijas ir ljoti noderiigas (veciem ljaudiim bez naudas apkurei ziemaas ir, kur seedeet), un uzjautrinaashanaas par igaunju PR maaku (Tallinas zoo direktors, kas staasta, ka baltaa laacha nokosta plauksta ir retums, jo parasti tiek zaudeeta visa roka).

Vakaraa "jaasatiek mamma" - aizgaajaam uz "Taarpu" (man palika taada undescribable peecgarsha), un peec tam man tika pagatavoti spagetti bolognese un uzvaariits milziigs katls zupas. Shodien paskatiijos, kaa visjaunaakaa braalja basketbola komanda sagraava VEF ar 96:32, tad taa gjimeniski uz Krastielas LIDO (mans zirgs uzvareeja "Hipodromaa"!) un taa. Tagad gan buus jaapamaacaas.

Efffk, tagad kā laika nebūs... Tāpēc arī nestājos pie akadēmiķiem, patriotiem un uz mūžu. Jo tagad man pa 4 mēnešiem būs jānokārto Mācību starpība, tas nozīmē, ka +aa visiem priekšmetiem, kas jau tāpat ir, vēl jāiziet 2 prakses, jāuzraksta 1 kursa darbs un jānoliek 3os kursos exāmeni. Un pirmdien-otrdien remontiņš-ne remontiņš, bet velku mājās gāzes apkuri. Būs jāstaipa radiatori, caurules un jāborē pašam, jo meistars pēc apendicīta izgriešanas.

Vismaz rīt būs jauki: ekskursija pa jauno biroju, svinīgās pusdienas un sākas Ze Skolā mācības.

"Ko es varu darīt ar savu dienasgrāmatu?
Dienasgrāmatā tu vari rakstīt par visu, ko vien iedomājies - izteikt savas domas, viedokli, rakstīt stāstus, aprunāt jaunāko mūzikas, filmu vai grāmatu pasaulē. Tev ir visas iespējas rakstīt par to, ko vien sirds kāro.
Pilnīgi iespējams, ka kāds, lasot tavu dienasgrāmatu, sajutīsies līdzīgi tev, jūs iepazīsieties un kas zina, kas notiks tālāk.."

LOL LOL ROFL

http://draugiem.lv/blogs/

Uz priekšu! Jo kas zina, kas notiks tālāk...

Tikai tagad Rīgā sāk rādīt The Wedding Crashers ar lokalizētu nosaukumu Nelūgtie viesi. Nu tad es vakar arī biju tāds nelūgtais staff-party krešers ;) Biju savās vecās krogu kompānijas tusiņā, naglā ģīmī sveicinājos ar visām šiškām kā, piemēram, ģenerālo direktoru no Kubas, kurš uz mani pārsteigts skatījās un mēģināja saprast, kas es esmu un ko šeit daru, ar investoriem, ar restorānu direktoriem, dejoju ar menedžeriem, dzēru vīnu un ēdu delikatešfūdu. Grandidiozi, vienīgi no rīta piemetās vadātājs, aizmigu trolejbusā, izkāpu neīstajā pieturā, meklēju ceļu mājup, neatradu, iekāpu trolejbusā uz nepareizo pusi, atkal aizmigu, līdz beigās konduktore apžēlojās un apsolīja pamodināt Samuraju ielā.

Vēl pirms tam - svētdien - biju uz kaut kādiem itāļu pankiem DEPO, bet no sākuma beidzot noskatījos Sideways Kinosunī, un nepameta sajūta, ka kaut kur tas jau redzēts. Laikam dzīvē. No more drink and dial!

Bet vēl iepriekš (sestdien) bija Lock, Stock... stila pasākums jeb viskija, zolītes un ūdenspīpes vakars mājās.

Red Bulls un kafija,

Vēži un smiekli.

Klintis un pelmeņi,

Pilnmēness, nieki.

Debesis, jūra,

Dažreiz kāds drinks -

Šitē ir dāž no mān favorīt things.

Saundtrekam derētu šī dziesma, kuru gan joprojām neesmu dzirdējis. Bet kaut kas vārdos tur ir sirdij tuvs...

Iesmuggle`oju 3 pudeles potina (izrunaajas pūč-in) - īru nacionālā samogona, baltais viskijs. Tika atzīts par labu esam.

Paspēju pa šīm pusotrām dienām satikt daudzus draugus. Arī Pasaules Valdnieku. Nezinu, vai viņš mani patiešām atcerējās (esmu ar viņu vairrākkārtīgi runājies), bet tas nemazināja prieku par saucienu: "Heeeeei, tie taču ir mani draugi - baltie ceļa stabi!", sirsnīgu rokasspiedienu un svētību.

Labi, jāiet laikam pamācīties. Eu, divus gadus tā neesmu teicis. Vēlreiz - jāiet laikam pamācīties.... Mmmm, feels so gooood.

[

mood

|

curious

]

Mani jau ilgaak par nedeelju nepaarstaaj vajaat shaadi simptomi:

• necieshami velk kreisaas kaajas muskulji;
• nepaariet iesnas un klepus;
• konstanti bitchiigs gariigais.

Tas tachu nevareetu buut PMS?

Tas notika pirms gada, naktii no 7. uz 8. septembri. Es staaveeju uz Folies d'Amour naktskluba augstaakaa balkona, skatiijos uz lejaa njirbosho multinacionaalo puuli un klausiijos deju popmuuzikas daardoshajos basos. Tas viss + peekshnjaa vientuliibas sajuuta + veel dazhi personiski apstaaklji + kaadi 7nji 8nji izdzertie RedBulli lika riikoties. Sagribeejaas adrenaliinu. Izspraucos uz ielas un ar apnjeemiigi-nolemtu seju devos gar jahtu piestaatni, tad garaam molam un Castle Cornet, augshaa pa celju gar Akvaariju uz klintiim okeaana malaa. Tuvojoties kraujai, veejsh aizvien pastiprinaajaas. Maakonji pilniibaa nosleepa meenesi un zvaigznes. Pienaacis pie savas klints, paspiidinaaju ar mobilajaa iebuuveeto lukturiiti, lai redzeetu, kur var atbalstiit pirmo kaapiena soli. Tad telefons iezvaniijaas, un baterija nomira. Lejaa bangoja un putoja viljnji. Atpakaljcelja nebija. Nospljaavos un saaku raapties augshaa. Uz dazhaam sekundes simtdaljaam shkjita, ka zaudeeshu liidzsvaru, ka klints sliid aaraa no pirkstiem. Bet tad, dazhu sekunzhu laikaa, uzkaarpiijos augshaa. Izpletis rokas, es pagriezos pret mutuljojosho uudenii, atgaazu galvu un pilnaa riiklee iekliedzos: "JiiiiiiHaaaaaa!" Es jutos kaa nupat izdzeeris lielu kausu tiira dziivesprieka. Visu atpakljcelju es noskreeju, nezaudeejot muljkjiigo smaidu no sejas.

Bet ko tas dod, ja peec gada joprojaam esmu lielaakais kretiins galaktikaa?