Nothing really happens... ja es tā teiktu, tad laikam melotu. Tā jau tikai šķiet pirms sāc tīt atpakaļ filmu.

Preses konference ar Demakovu... njā, tagad ministre zinās, ka pīārs viņas struktūrā diez ko labi nenostrādā, nenonāk līdz īstām attiecībām ar sabiedrību. Tiesa, kam gan negadās.

Pēc tam iekāpu mašīnā un aizbraucu uz Cēsīm, neplānojot. Pirmais solis in being adventureous :} Avan-tūrisms.

Rīgā iebraucot, tiku pārķerts. Sak, uz kino jāiet. "Ja mēs neejam uz kino, tad ir vēl desmit minūtes, lai aizietu uz veikalu," teica praktiskākā mūsu kompānijas pārstāve pulksten 21:50. Te mēs nonākam pie vakara secinājuma nr.1: labāk Latvijas Balzāms jaunajam degvīnam no visām latviskajām būtu izvēlējies ozolzīļu, čiekuru un kāpostu garšas. Vismaz līdz tam, kad parādīsies veikalos vaniļas sula.

Secinājums nr.2: The Wedding Crashers, skatoties otrreiz, man patika vēl labāk. Noteikti jādabū tā Shout! dziesma.

Vakar mēs, vecie buki (un stirnas) savācāmies uz itālisku vārdadienas pasvinēšanu. Secinājums nr.3: mūs vieno nostaļģija pēc cilvēkiem un tās trūkums pēc darba.